Vēl pirms desmit vai piecpadsmit gadiem lietoto apģērbu veikali Latvijā daudziem saistījās ar pavisam citu nozīmi nekā šodien. Tā bija vieta, kur meklēt lētāku apģērbu, ja jauns šķita pārāk dārgs. Šodien second-hand, vintage un upcycling virziens aizvien biežāk tiek saistīts ar individualitāti, stilu un arī vēlmi samazināt lieku patēriņu.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” par to, vai lietots apģērbs var mainīt modes industriju, sarunājas ar ilgtspējīgas modes platformas “Bourzma” dibinātāju un vadītāju Patriku Kirkilu. Sarunā viņš stāsta, kā “Bourzma” izaugusi no pasākuma idejas līdz jauniešu modes platformai, kāpēc mainās attieksme pret lietotu apģērbu un kāpēc ilgtspējīga mode nav tikai drēbes no humpalām.
Apģērba izvēle nav tikai stila jautājums. Tā ir arī izvēle par to, cik daudz pērkam, cik ātri izmetam un vai lietām dodam iespēju kalpot ilgāk. Tieši tāpēc saruna par lietotu apģērbu ir arī saruna par patēriņa mazināšanu, atbildīgāku attieksmi pret resursiem un ikdienas paradumiem, kas var palīdzēt samazināt cilvēka radīto slodzi videi.
Ja apģērbs tiek valkāts ilgāk, labots, pārveidots vai nodots tālāk, tas nepaliek tikai modes tendence. Tas kļūst par praktisku veidu, kā mainīt attiecības ar lietām, kas jau ir saražotas un atrodas apritē.
Kā “humpalas” kļuva par stila un kopienas lietu
Patriks Kirkils stāsta, ka “Bourzmas” sākumā nebija rūpīgi izstrādāta biznesa modeļa. Viņa pieredze bija saistīta ar pasākumu rīkošanu, un sākotnējā vēlme bijusi izveidot pasākumu ar pievienoto vērtību. Covid laikā jaunieši atkal sāka vairāk interesēties par lietoto apģērbu veikaliem, un tas radīja sajūtu, ka vecie stereotipi par “humpalām” sāk plaisāt.
Sākotnējā ideja bija par pop-up pasākumu jaunajiem dizaineriem, taču tā ātri izauga līdz plašākam formātam. Pirmais “Bourzma Boutique” notika ar ierobežotu budžetu un īsu sagatavošanās laiku, bet atsaucība bija liela. Tieši jauniešu interese un vēlme piedalīties parādīja, ka šajā virzienā ir potenciāls.
Patriks uzsver, ka “Bourzma” šodien nav tikai veikals vai tirgošanās vieta. Viņš to raksturo kā ilgtspējīgas modes platformu, kas fokusējas uz jauniešiem. Tas nenozīmē, ka citi cilvēki nevar iesaistīties, taču tieši jaunieši ir galvenie satura veidotāji, dalībnieki un kopienas virzītāji.
“Bourzma” darbojas vairākos virzienos. Viens ir “Bourzma Boutique” festivāls, kurā apvienojas tirdziņi, darbnīcas, modes skates, partneri un kopiena. Otrs virziens ir upcycling jeb apģērba pārveidošanas darbnīcas, kur cilvēki var atnest savu drēbi, salabot caurumu, kaut ko piešūt, uzzīmēt vai citādi dot apģērbam otro elpu. Trešais virziens ir kopienas platforma, kas palīdz savienot jaunos dizainerus ar uzņēmumiem, organizācijām un projektiem, kuri meklē radošus risinājumus.
Šajā sarunā “Bourzmas” piemērs parādās kā labā prakse: apģērba otrreizējā aprite tiek savienota ar pasākumiem, darbnīcām, jauno dizaineru iesaisti un izglītošanu. Tas palīdz cilvēkiem ne tikai nopirkt lietotu apģērbu, bet arī citādi paskatīties uz lietām, kas jau ir apritē.
Ilgtspējīga mode nav tikai redzams upcycling
Runājot par ilgtspējīgu modi, Patriks norāda, ka cilvēkiem tā visbiežāk asociējas ar redzamu upcycling: piemēram, divi džinsu pāri sašūti vienā, pārveidots krekls vai apģērbs, kurā skaidri redzams, ka izmantots otrreizējs materiāls. Šāds stils ir vizuāli pamanāms un viegli uztverams.
Taču viņš uzsver, ka ilgtspējīga mode ir daudz plašāks jēdziens. Viens no vienkāršākajiem piemēriem ir izvēle nepirkt ļoti lētu fast fashion vai ultra fast fashion apģērbu, kuru uzvelk dažas reizes un pēc tam vairs negrib valkāt. Ilgtspējīgāka izvēle var būt kvalitatīvāks apģērbs, kas maksā vairāk, bet kalpo vairākus gadus.
Tādā skatījumā ilgtspējīga mode nav tikai jautājums, kur apģērbs nopirkts. Tas ir jautājums, cik ilgi tas tiek lietots. Ja cilvēks pērk mazāk, bet izvēlas lietas, kas kalpo ilgāk, viņš samazina arī vajadzību nepārtraukti pirkt jaunu.
Tieši šeit second-hand, vintage un apģērba pārveidošana var kļūt par praktisku ikdienas soli. Tā vietā, lai apģērbu izmestu vai uzreiz pirktu jaunu, to var salabot, pāršūt, pārdot tālāk, nodot citam vai atrast lietotu alternatīvu.
Šāda domāšana palīdz apģērbu uztvert kā resursu, nevis īslaicīgu preci. Jo ilgāk lieta kalpo, jo mazāk tā kļūst par daļu no ātras pirkšanas un izmešanas cikla.
Kāpēc jaunieši maina attieksmi pret lietotu apģērbu
Sarunā Patriks min vairākus iemeslus, kāpēc attieksme pret lietoto apģērbu pēdējos gados mainījusies. Viens no tiem ir ekonomiskā situācija: jauniešiem ne vienmēr ir iespēja pirkt dārgu jaunu apģērbu, īpaši, ja viņi grib kaut ko atšķirīgu un interesantu. Lietoto apģērbu veikali un jaunie dizaineri dod iespēju atrast ko unikālu, nevis izvēlēties to pašu, kas pieejams plaša patēriņa veikalos.
Otrs iemesls ir sociālie tīkli. Tie palīdz mainīt priekšstatus par lietām, kas agrāk varēja šķist nepopulāras vai mazāk prestižas. Ja cilvēki veido saturu, rāda savus atradumus, pārveido apģērbu vai iedvesmo citus, lietotam apģērbam tiek iedota jauna gaisma.
Patriks uzskata, ka jaunieši arī citādi skatās uz ilgtspēju, vidi un klimata jautājumiem. Viņš atsaucas uz sarunām ar tekstila un atkritumu apsaimniekošanas jomas pārstāvjiem un norāda, ka jaunieši vairāk piedomā pie tā, kur nonāk tekstils un kas ar to notiek pēc tam.
Tas ir svarīgi, jo modes paradumi neveidojas tikai veikalā. Tie sākas arī ar to, ko cilvēks dara ar apģērbu, kad tas vairs nav vajadzīgs: vai tas nonāk atkritumos, tekstila šķirošanas konteinerā, pie nākamā īpašnieka vai pārveidošanas darbnīcā.
Ja apģērba dzīves cikls nebeidzas ar izmešanu, mainās arī cilvēka attieksme pret pirkumu. Drēbe vairs nav tikai īslaicīga izvēle konkrētai sezonai, bet lieta, kurai var būt vairākas dzīves.
Vai second-hand var ietekmēt lielo modes industriju?
Viens no raidījuma centrālajiem jautājumiem ir, vai lietotā apģērba kustība tiešām var mainīt modes industriju, vai arī tā vienkārši kļūst par vēl vienu patēriņa formu. Patriks atzīst, ka atbilde nav vienkārša.
No vienas puses, lietotā apģērba platformas un tirdzniecības vietas dažās valstīs kļuvušas par būtisku apģērbu aprites daļu. Tas rāda, ka cilvēki aizvien vairāk ir gatavi pirkt un pārdot apģērbu otrreizējā apritē. No otras puses, fast fashion un ultra fast fashion joprojām pastāv, un patēriņa apjomi nekur nepazūd tikai tāpēc, ka daļa cilvēku sāk pirkt lietotu.
Tomēr Patriks uzskata, ka second-hand virzienam ir potenciāls likt lielajai modes industrijai mainīties. Ja jaunā paaudze, kas šobrīd aktīvi interesējas par lietotu apģērbu, upcycling un tekstila šķirošanu, kļūs par galveno patērētāju grupu, tās paradumi var radīt spiedienu arī uz plašāku tirgu.
Sarunā izskan arī doma, ka nepietiek tikai ar to, ka Eiropā sistēmas kļūst sakārtotākas. Svarīgs jautājums ir arī tas, kur nonāk liekais tekstils un vai problēma netiek vienkārši pārcelta citur. Tas nozīmē, ka ilgtspējīga mode nav tikai par skaistu apģērbu ar otro elpu, bet arī par atbildību visā apģērba dzīves ciklā.
Tāpēc lietotā apģērba kustība var būt daļa no risinājuma tikai tad, ja tā nepaliek par attaisnojumu turpināt pirkt pārāk daudz. Svarīgi ir ne vien pirkt lietotu, bet arī pirkt pārdomātāk, izvēlēties kvalitatīvāk un izmantot apģērbu ilgāk.
Ar ko sākt, ja gribas pirkt lietotu?
Patriks iesaka sākt ar to, cik daudz cilvēks pats grib iesaistīties. Ja vajadzīgas vienkāršas, ne pārāk sarežģītas lietas, labs sākums var būt zināmie lietoto apģērbu veikali vai labdarības un otrreizējās aprites veikali, piemēram, “Otrā elpa”.
Ja cilvēks meklē ko unikālāku, var sekot jaunajiem dizaineriem un “Bourzmas” kanāliem sociālajos tīklos. Patriks stāsta, ka “Bourzma” strādā arī pie platformas, kur cilvēki varēs vieglāk sazināties ar jaunajiem dizaineriem, iegādāties viņu darbus vai pasūtīt apģērbu saviem izmēriem.
Viņš norāda, ka šādas lietas sākumā var šķist dārgākas, taču tās var būt unikālas un kalpot ilgāk. Tas atkal atgriež pie galvenās ilgtspējīgas modes domas: svarīgi ir ne tikai nopirkt, bet saprast, cik ilgi un kā apģērbs tiks lietots.
Pirms nākamā pirkuma var uzdot sev trīs vienkāršus jautājumus: vai man tiešām vajag jaunu apģērbu, vai līdzīgu varu atrast lietotu, un vai esošo lietu var salabot vai pārveidot? Šādi jautājumi palīdz second-hand nepārvērst par vēl vienu impulsīvas iepirkšanās veidu.
Patrika paša pieredzē “Bourzma” mainījusi arī apkārtējo cilvēku paradumus. Sākumā daļa draugu uz pasākumiem nākuši tāpēc, ka tā bijusi laba ballīte. Vēlāk viņi sākuši interesēties, ko darīt ar maisiem pilniem ar drēbēm, kur tās nest un kā tās nodot tālāk. Tas rāda, ka paradumu maiņa bieži sākas nevis ar lekciju, bet ar vidi, kurā šāda rīcība kļūst normāla un pieejama.
No sarunas izriet, ka lietots apģērbs pats par sevi neatrisina modes industrijas problēmas. Taču tas var mainīt cilvēka attiecības ar apģērbu. Ja drēbes tiek uztvertas kā resurss, kam var būt vairākas dzīves, nevis kā ātri izmetama prece, mainās arī patēriņa loģika.
Ilgtspējīgāka mode sākas ar vienkāršu jautājumu: vai man tiešām vajag jaunu, vai es varu atrast, salabot, pārveidot vai ilgāk nēsāt to, kas jau ir apritē? Jo vairāk cilvēku šo jautājumu uzdod pirms pirkuma, jo lielāka iespēja, ka arī modes industrijai nāksies mainīties.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
