Jau šobrīd zinātnieki ir tikuši gana tālu savos pētījumos, kas varētu palīdzēt noteikt slimības daudz ātrāk. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” ārsts un “Roche Latvija” vadītājs Rauls Vēliņš iezīmē potenciālo medicīnas nākotni, kurā varētu iekļauties ne tikai mākslīgais intelekts, bet arī ātrāka smagu slimību diagnoze.
Vaicāts, ko nākotne mums sola medicīnā, Vēliņš atminas nesenu gēnu forumu Tartu: “Pats biju tik ļoti aizrauts ar viena Hārvardas profesora uzstāšanos, kurš stāstīja, ka Kalifornijā jau šobrīd zinātnes nolūkos ir veikts jaundzimušo ģenētiskais skrīnings. Šī jaundzimušā ģenētiskā skrīninga rezultātā tika noteiktas apmēram 2000 dažādas kaites, slimības, kas šim jaundzimušajam varētu parādīties dzīves laikā.”
Tāpat forumā ticis rādīts jauns vīrietis ap 20 gadiem, kuram pielietots iepriekš minētais skrīnings. “Viņam konstatēja ar dzīvību nesavienojamu iedzimtu slimību. Tad no viņa kaulu smadzenēm tika izdalīts ārā, teiksim, šķīdums, un ar ģenētisko terapiju, gēnu terapiju, apstrādāts, ievadīts atpakaļ, un tas brīnums ir tāds, ka slimība vēl nemaz nav parādījusies, un viņš jau ir vesels un dzīvo,” stāsta ārsts, “Tāda ir mūsu nākotne.”
Tomēr, kā mākslīgais intelekts varētu mainīt medicīnas nozari un vai šajā visā nākotnes vīzijā mēs neuzņemamies pārāk lielu diriģenta lomu? “Neviens nezina, kā īsti būs, bet jātic labajam,” nosaka Vēliņš, “Iedomājaties, ka sekvence – tas ir viens, bet nākamais līmenis, kā jūs teicāt, sīkāk – proteīnu līmenis. Un jau šobrīd ir tādas sekvencēšanas iekārtas, kas nosaka proteīnus – proteīni, kas nosaka, kā simptomi izpaudīsies.
Proteīnu skaits, ko šobrīd var jau noteikt, ir 9 tūkstoši. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņi veido dažādas kombinācijas un dažādi reaģē, un līdz ar to uz ārstiem nav pārāk lielas cerības – tik uz mākslīgo intelektu, jo 9 tūkstoši proteīni – tas ir kosmoss, uz otru pusi tikai. Kā īsti būs, mēs nezinām, bet jācer uz humānām vērtībām un uz šo iekļaujošo sabiedrības attieksmi pret dažādi domājošiem un dažādām izpausmēm.”
Savukārt, kāda varētu būt iespējamā veža diagnostikas nākotne? “Tiešām – varbūt visi vēži tiks izārstēti jau pašā sākumā. Jau tagad ir tādas šķidrās biopsijas zinātnē izmantojamas – tās nav klīnikā vēl apstiprinātas, kuras vēzi nosaka pirmstam, kad esošās diagnostikas iekārtas ir spējīgas to atrast. Iedomājaties – paņem asins paraugu un pasaka, ka šeit ir vēzis, bet ar ultraskaņu, ar magnētisko rezonansi, ar rentgenu nevar atrast – kur ir tas vēzis? Tas tik pašā iedīglī,” stāsta ārsts.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
