“Tas nebija tāds viens punkts – tas bija process,” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” par pievēršanos populārajai mūzikai teic dziedātāja un mūziķe Katrīna Gupalo. Savu karjeru dziedātāja sākusi tieši akadēmiskajā vidē kā pianiste, taču kādā brīdī viņas vēlme “iznākt no skapja” jeb pievērsties cita veida mūzikai un pašai radīt savu daiļradi ņēmusi virsroku.
Vaicāta, kurā brīdī notikusi šī pārmaiņa, no akadēmiskās vides pievēršoties populārajai mūzikai, Gupalo nosaka, ka tas noticis diezgan dabiski: “Paralēli šai visai akadēmiskajai, nopietnajai izglītībai man bija tāda “dubultā dzīve”, jo es no agras bērnības mācījos dziedāt un tieši visvairāk populāro mūziku.
Man patika, bet, kā tas vienmēr ir akadēmiskajā vidē, pret šo visu popmūzikas būšanu izturējās diezgan snobiski, tāpēc es mēģināju šo savu “otro dzīvi” slēpt, neafišēt un atstāt sev.” Dziedātājai bijis periods, kad daudz pievērsusies franču mūzikai, uzstājusies privātos pasākumos, taču tas bijis kaut kas aizklāts, bez reklāmas.
“Tad nāca Edītes Piafas simtgades jubileja, un man bija sajūta – es tik daudz esmu dziedājusi viņas dziesmas, ka ir kaut kas jāizdara un “jālien ārā no skapja”,” viņa stāsta. Kopā ar Andreju Osokinu tikusi radīta koncertizrāde “100 gadi ar Piafu”, kas bijusi pirmā koncerttūre, kurā Gupalo uz skatuves kāpusi kā dziedātāja, nevis pianiste.
“Pēc tam es uzrakstīju savu pirmo dziesmu – tas bija 2017. gads. Es pat nezinu kāpēc – vienkārši sāku rakstīt. Iepriekš es nekad nerakstīju, neko nekomponēju. Vienu dziesmu, tad es iegāju tādā azartā – otru, trešo, ceturto..” atminas dziedātāja, vēlāk meklējot cilvēkus, kas varētu palīdzēt ar aranžiju un veidot kopīgu sastāvu.
“Protams, ka tā nebija nekāda popmūzika, tas bija drīzāk kaut kāds džezroks tajā pirmajā albumā “Gentle & Done”, bet tas bija šī neakadēmiskā ceļa sākums,” viņa turpina, “Tālāk es ļoti daudz mācījos, ļoti daudz kļūdījos, un tagad jau man ir daudz lielāka nojausma, kas un kā notiek.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
