Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” leģendārā Dailes teātra un neskaitāmu kino lomu aktrise Olga Dreģe pastāsta, kura, viņasprāt, ir cilvēka mūža sarežģītākā desmitgade. Tapat aktrise atklāj, no kurienes viņai nākusi liela neticība un paškritika pret sevi. “Šī neticība – tas viss nāk jau no bērnības,” atklāj Olga.
“Man jāteic, ka man tās desmitgades ir tā organiski papildinājušās un atziņām bagātas kļuvušas,” par cilvēka mūža sarežģītākajām desmitgadēm stāsta aktrise, “Es varētu salīdzināt to ar tādu kā kāpienu kalnā. Tā kā Mudīte Šneidere mīlēja sacīt: “Mēs jaunībā dzīvojām starp ģēnijiem un paši nemaz to neapzinājāmies.” Un tiešām, kad man jāatceras visi šie pirmsākumi uz Dailes teātra skatuves, kad kolēģi, partneri, kas vēlāk kļuva arī mūsu pedagogi, ar ko tik mēs neesam kopā strādājuši, meklējuši, domājuši, radījuši – tie visi bija fantastiski cilvēki.”
Uz Ineses Vaikules teikto, ka aktrise ir leģendas statusā, taču pret sevi ir ļoti paškritiska, un jautāto, vai tas viņai ir raksturīgi, Olga atzīst: “Bez šaubām. Nu, lauku bērnam taču tas ir, – kas ir nabadzībā audzis, badā, ka ir daudzbērnu ģimenē, kas iemācījies sadalīt to vienu kumosiņu, to vienu oliņu uz daudzām, daudzām mutēm.”
Viņa turpina: “Šī neticība – tas viss nāk jau no bērnības. Kaut arī man mamma teica, jo es esot pēckara notikumus vienmēr tādās jokainās un smieklīgās etīdēs atspēlējusi, un mammiņa vienmēr man teica: “Tā mums būs aktrise!” Viņas pareģojums piepildījās.” Aktrise vēl piebilst, papildinot savas bērnības atmiņas: “Es biju ļoti kautrīga.”
