Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk cilvēku dzīvēs. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Gundars Bērziņš dalās savās pārdomās par tā potenciālo nākotni un ietekmi, tostarp ne tikai darba tirgū, bet arī izglītības jomā. “Vesela rinda cilvēku potenciāli var zaudēt savas darbavietas,” par iespējamo nākotni teic Bērziņš.
“Paredzējumi par mākslīgo ietekmi uz mūsu ikdienu ir milzum daudz. Katrs paredz – viens no pilnīgi apokaliptiskajiem, teiksim, scenārijiem, līdz pat – nē, tas viss būs lieliski, un mēs dzīvosim vēl labāk,” stāsta rektors, “Mans redzējums ir apmēram tāds, ka tas ļoti būtiski ietekmēs ļoti daudzas nozares. To, ko mēs esam pieraduši darīt ar rokām, droši vien drīz vairāk nedarīsim ar rokām. Es vairāk domāju – vesela rinda profesiju, kas šobrīd izpilda tādus automatizētus uzdevumus, piemēram, “copywriteri” (tekstu autori – aut.), zvanu centri – tas ar laiku būs automatizēts.”
Savukārt tas nozīmē, ka daudzi cilvēki potenciāli var zaudēt savas darbavietas. “Tas arī ir fakts. Automatizācijas līmenis visur, kur nav nepieciešams ļoti liels radošums, var arī tikt automatizēts. Tas nozīmē, ka darba tirgus var būtiski mainīties, un to mums jāņem vērā. Tas nozīmē to, ka ir ļoti riskanti arī studiju procesā likt uz vienu kārti. Mums jābūt vairāk zināšanām un plašākām šīm te zināšanām, lai varētu tās likt lietā mainīgajā situācijā,” skaidro Bērziņš. Nākotnē varētu būt lielāka vajadzība arī mainīt nodarbošanos uz citu, jo tagadējie darbi varētu tikt aizstāti.
“It sevišķi tas skars tos, kas šobrīd komfortabli sēž kādās no “ērtajajām darba vietām”, ofisos un arī ministrijās. To, ko var uzrakstīt un atbildēt uz telefona zvaniem, dod izziņas – sniegt šāda veida darbības, noteikti mākslīgais intelekts tur tiks arvien vairāk iesaistīts,” viņš turpina. Tāpat ne tikai darba tirgū ienāks izmaiņas, bet arī izglītības procesā. “Tā galvenā atšķirība, kas mums jāņem vērā, ka zināšanu cena paliek arvien mazāka,” uzsver rektors.
Jau šobrīd mums ir pieejamas strukturētas zināšanas, kas var tikt ātri atrastas bez liekas piepūles, teic Bērziņš. “Teorētiski visas zināšanas jau tāpat bija pieejamas, bet bibliotēkā – bija jāiet uz bibliotēku, jālasa grāmatas, viss jāliek kopā, jāssaprot, kā šie dažādie konteksti (ir – aut.) savstarpēji saistīti, taču šobrīd kas notiek? Šobrīd ir tā, ka šo kopsavilkumu veidošanu un dažādu zināšanu integrāciju mēs varam saņemt ļoti īsā laikā uz sava datora, telefonā par ļoti dažādiem jautājumiem, faktiski ar nulle izmaksām,” viņš skaidro.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
