Līdz ar jaunas dziesmas “Neaizej” iznākšanu dziedātājs Viktors Buntovskis viesojas raidījumā “Ielās ar Volfu”, kur saruna ievirzās ne tikai par mūziku, bet arī par sajūtām, kas paliek pēc aizgājušiem mirkļiem. Dziedātājs atklāti runā par savu radošo ceļu, attieksmi pret industriju un to, kāpēc viņam svarīgāk par visu ir saglabāt patiesumu – gan uz skatuves, gan ārpus tās.
Runājot par Latvijas popmūzikas vidi, Buntovskis uzsver, ka tajā nejūt asu konkurenci. “Es ar visiem draudzējos. Man ļoti nepatīk agresija, man ļoti nepatīk kaut kādi konflikti vai vispār kaut kādas negatīvas emocijas,” saka dziedātājs, piebilstot, ka drīzāk redz kopīgu attīstību, nevis cīņu savā starpā. Tas gan nenozīmē, ka nav stimula kustēties uz priekšu – “es pats pēc dabas esmu ļoti slinks cilvēks,” viņš piebilst ar pašironiju.
Raksturojot savu mūziku, dziedātājs ir lakonisks, bet trāpīgs: “Es teiktu, ka kaut kas popsīgs, kaut kas mīļš un paliekošs.” Taču aiz šīs vienkāršības slēpjas apzināta izvēle būt patiesam. “Es visur cenšos būt es pats. Man nepatīk tēlot. Es arī neprotu tēlot,” atzīst Buntovskis, skaidrojot, kāpēc arī sociālo tīklu pasaule viņam ne vienmēr ir ērta.
Īpaša vieta sarunā ir jaunajai dziesmai “Neaizej”, kas patiesībā tapusi jau krietni agrāk un apmēram divus gadus “nogulējusi plauktā”. “Tā vairāk ir par mirkļiem, par sajūtām, kas ir aizgājuši,” skaidro dziedātājs. Šeit arī slēpjas dziesmas kodols – ne tik daudz stāsts par attiecībām, cik par laiku, kas nepielūdzami aiziet. “Jebkurš mirklis neilgst mūžību – tev ir jādzīvo tagad un jābauda tagad,” papildina Buntovskis.
Paralēli mūzikai nozīmīga loma ir arī noskaņai – videoklipā apzināti radīta vientulības sajūta, ko pastiprina gan agrā filmēšanas stunda, gan tumšā vide. Dziedātājs šo darbu redz kā attīstības posmu: “Tas ir solis uz priekšu.” Iespējams, tieši šajā vienkāršībā slēpjas viņa spēks – spēja atgādināt par būtisko brīdī, kad to visvairāk vajag.
