Viens neveikls joks klasē, neveikls video internetā vai frāze, kas “aiziet pa apli”, – un pēkšņi šķiet, ka visa pasaule skatās tikai uz tevi. Raidījumā “Rītdienas maršruts” Inga Oliņa, “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere, un Georgs Rubenis runā par to, kāpēc šādas pieredzes īpaši spēcīgi ietekmē jauniešus un kā no tām atgūties, neļaujot vienam brīdim definēt visu dzīvi.
Rubenis iezīmē problēmas mērogu, uzsverot, cik smagi publiska neveiksme var ietekmēt cilvēku: “Dažkārt kauns jaunietim var būt tik spēcīgs, ka viņš vai viņa vairs negrib iet uz skolu, runāt, satikt cilvēkus vai vispār rādīties ārpus mājas.” Šī pieredze nav tikai īslaicīgs diskomforts – tā var pāraugt izolācijā un pašvērtējuma krīzē.
Savukārt Oliņa skaidro, ka kauns ir īpaši smaga emocija, jo tas skar pašu cilvēka būtību. “Vainu var izpirkt, bet kaunu nevar. Kauns ir par mani – ka ar mani kaut kas nav kārtībā,” viņa uzsver. Tieši šī sajūta padara publisku kaunu tik destruktīvu, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā, kad identitāte vēl tikai veidojas.
Speciāliste dalās arī personīgā pieredzē, atceroties situāciju skolā, kad nācies publiski atvainoties klases priekšā. “Tas radīja manī ļoti nepatīkamu sajūtu. Tas bija pilnīgi briesmīgi,” atzīst Oliņa, piebilstot, ka šādi brīži var atstāt ilgstošu nospiedumu un pat kļūt par sava veida pusaudžu traumu.
Tomēr ne vienmēr realitāte ir tik dramatiska, kā šķiet pašam cilvēkam. Oliņa norāda, ka bieži vien mēs pārspīlējam notikuma nozīmi: “Mums šķiet, ka visi par to runā, bet patiesībā citiem tas varbūt pat nav svarīgi.” Viņa uzsver – neveikls brīdis ir tikai mirklis, nevis cilvēka identitāte, un visbiežāk mēs paši sev esam bargākie tiesneši, kas vienu epizodi pārvērš stāstā par to, “kādi mēs esam”.
Runājot par risinājumiem, abi speciālisti uzsver vienkāršus, bet būtiskus soļus. “Apstāties, nebarot uguni,” īsi formulē Oliņa, aicinot neeskalēt situāciju savās domās. Viņa iesaka arī meklēt uzticības personu un paskatīties uz situāciju no malas – ja tas notiktu ar tavu labāko draugu, vai tu viņu uzskatītu par neveiksminieku? Tieši šī “iekšējā advokāta” balss palīdz normalizēt pieredzi un mazināt kaunu.
Sarunas noslēgumā Rubenis rezumē galveno atziņu: “Viens neveikls brīdis nekādā gadījumā nav tavs jaunais identitātes apraksts.” Kauns var būt skaļš un sāpīgs, bet tas nav spriedums – tas ir tikai mirklis, kurš pāries, ja tu tam neļausi kļūt par visu savu stāstu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
