No 1. jūlija sūtījumiem ar precēm, kas iegādātas interneta veikalos un platformās ārpus Eiropas Savienības un kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, tiks piemērots trīs eiro muitas nodoklis par katru preču pozīciju. Vēl pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā sociālajos tīklos izplatījušies apgalvojumi, ka nodokli izdomājusi Latvija un valsts tādējādi vēlas nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Radio SWH žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku pārbauda populārākos apgalvojumus par gaidāmajām izmaiņām. Sarunā skaidrots, kas noteicis jaunā nodokļa apmēru, kur nonāks iekasētā nauda un kā neiekrist krāpnieku izliktajās lamatās.
Paredzams, ka jaunā kārtība visvairāk ietekmēs pirkumus Ķīnas tiešsaistes platformās, piemēram, Temu, AliExpress, Shein un citās. Tomēr izmaiņas attieksies arī uz zemas vērtības precēm, kas iegādātas citās valstīs ārpus Eiropas Savienības, tostarp ASV, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un Šveicē.
Nodokli nav izdomājusi Latvija
Sociālajos tīklos īpašu popularitāti guvis video, kurā par jaunā muitas nodokļa ieviešanu vainota Latvija. Irēna Knoka uzsver, ka šis apgalvojums ir nepatiess.
Jauno kārtību nosaka Eiropas Savienības regula, un tā attieksies uz visām dalībvalstīm, nevis tikai Latviju. Nodoklis visā Eiropas Savienībā tālpārdošanas pirkumiem tiks piemērots no 1. jūlija.
“Pilnīgi noteikti tas tā nav. Visā Eiropas Savienībā šis jaunais muitas nodoklis tālpārdošanas pirkumiem tiks piemērots no 1. jūlija,” norāda Knoka.
Latvijai nav tiesību patstāvīgi noteikt arī nodokļa apmēru. Kā Eiropas Savienības muitas savienības dalībvalsts tā ievēro kopīgi pieņemtos muitas noteikumus. Tādēļ patiesībai neatbilst arī sociālajos tīklos izplatītais vēstījums, ka Latvija kārtējo reizi cenšoties apsteigt pārējās dalībvalstis, ieviešot papildu maksājumu.
Maldinošs ir arī apgalvojums, ka jaunais nodoklis ieviests, lai Latvijas valsts varētu nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Muitas nodokļos iekasētā nauda nonāk Eiropas Savienības kopējā budžetā. Latvijai pienākas patēriņa nodoklis jeb pievienotās vērtības nodoklis.
“Tas pilnīgi noteikti ir noliedzams, jo jebkurš muitas nodoklis ir nauda, kas aiziet Eiropas Savienības kopējā budžetā,” uzsver VID pārstāve.
Kas pircējiem mainīsies no 1. jūlija?
Jaunais muitas nodoklis tiks piemērots sūtījumiem ar precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Trīs eiro būs jāmaksā par katru preču pozīciju.
Būtiski, ka nodokļa piemērošanu noteiks brīdis, kad sūtījums tiks muitots, nevis datums, kurā pirkums veikts. Tas nozīmē, ka arī par preci, kas pasūtīta pirms 1. jūlija, nodoklis varēs būt jāmaksā, ja tās atmuitošana notiks pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā.
Izmaiņas attieksies ne tikai uz pirkumiem populārākajās Ķīnas platformās. Jāpievērš uzmanība tam, vai prece tiek sūtīta no Eiropas Savienības vai no trešās valsts.
Liela daļa interneta veikalu jau šobrīd norāda, vai piegāde būs no Latvijas, citas Eiropas Savienības valsts vai ārpus tās. Pirms pirkuma veikšanas jāizpēta arī piegādes maksa, nodokļi un citi maksājumi, kas var tikt iekasēti no pircēja.
Vai jaunā kārtība palielinās birokrātiju?
Publiskajā telpā izskanējušas bažas, ka jaunais nodoklis radīs papildu birokrātiju. Knoka atzīst, ka muitas formalitātes savā ziņā vienmēr bijušas birokrātisks process, tomēr zemas vērtības sūtījumiem ir paredzēti dažādi vienkāršojumi.
Tie nepieciešami lielā sūtījumu apjoma dēļ. Ja katra zemas vērtības prece būtu jāapstrādā atbilstoši standarta muitas procedūrām, būtu vajadzīgs tik liels muitas darbinieku skaits, ka to nespētu finansēt neviens budžets.
Tāpēc procedūras tiek veidotas tā, lai lielo sūtījumu apjomu varētu apstrādāt ātrāk un vienkāršāk.
Jaunais nodoklis var kļūt par ēsmu krāpniekiem
Daļā gadījumu piegādātāji preču saņēmējiem sūtīs paziņojumus par nepieciešamību samaksāt muitas nodokli. Tas vienlaikus var palielināt arī krāpniecisku ziņu skaitu.
Eksperte aicina vispirms pārbaudīt, no kādas e-pasta adreses vai cita saziņas kanāla informācija nosūtīta. Būtiski arī pārliecināties, vai cilvēks vispār ir kaut ko pasūtījis.
Ir gadījumi, kad cilvēki saņem aicinājumu samaksāt par sūtījumu, lai gan paši nekādu pirkumu nav veikuši. Īpašas aizdomas vajadzētu radīt prasībai nekādā gadījumā nesazināties ar muitas iestādēm.
“Ja tiek prasīts samaksāt un tiek stāstīts, ka ar muitu nedrīkst komunicēt, ir skaidrs, ka tā, visticamāk, ir krāpniecība,” skaidro Knoka.
Pircējiem jāpieiet kritiski ne tikai saņemtajiem paziņojumiem, bet arī pašiem interneta veikaliem. Pirms pirkuma veikšanas rūpīgi jāpārbauda mājaslapa, maksājumu nosacījumi un valsts, no kuras prece tiks nosūtīta.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
