Vēl nesen ar to pašu algu pietika visiem ikdienas maksājumiem, bet tagad mēneša beigās naudas paliek arvien mazāk. Pārtikas grozs maksā dārgāk, komunālie rēķini kļūst lielāki, pieaug transporta un dažādu pakalpojumu izmaksas. Turklāt šķiet, ka nekas būtisks ikdienas paradumos nav mainījies. Šādā situācijā var rasties sajūta, ka ierastais budžets vairs nestrādā, lai gan patiesībā tam, iespējams, vienkārši nepieciešamas izmaiņas.
“Kad cenas aug, budžets nav jāmet ārā. Tas vienkārši jāpārskata,” rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina Radio SWH dīdžejs Edgars Storm. Viņš uzsver, ka svarīgākais nav steigā atteikties no visa patīkamā vai mēģināt ietaupīt uz katra pirkuma rēķina. Daudz efektīvāk ir saprast, kur nauda sākusi aiziet vairāk, kuri maksājumi ir obligāti un kur iespējams kaut ko mainīt, būtiski nepasliktinot dzīves kvalitāti.
Lai pielāgotu budžetu jaunajai situācijai, vispirms jānoskaidro sadārdzinājuma apmērs, pēc tam jāizvērtē prioritātes un tikai tad jāmeklē konkrēti ietaupījumi. Tas ļauj pieņemt lēmumus, balstoties uz skaitļiem, nevis vispārīgu sajūtu, ka pēkšņi viss kļuvis pārāk dārgs.
Noskaidro, kur nauda patiesībā sākusi aiziet vairāk
Ja mēneša beigās naudas paliek mazāk, pirmais solis ir salīdzināt pašreizējos izdevumus ar iepriekšējiem mēnešiem. Nav nepieciešama sarežģīta finanšu analīze. Pietiek apskatīt konta izrakstus un pierakstīt, cik naudas aiziet pārtikai, mājoklim, transportam, pakalpojumiem un citām ikdienas vajadzībām.
Piemēram, ja iepriekš pārtikai mēnesī iztērēji 320 eiro, bet tagad 370 eiro, pieaugums ir 50 eiro. Komunālie maksājumi palielinājušies no 190 līdz 230 eiro, savukārt transporta izdevumi no 100 līdz 125 eiro. Kopā šajās trīs kategorijās mēnesī tiek iztērēti par 115 eiro vairāk nekā iepriekš. Ja ienākumi nav mainījušies, šī starpība kaut kur ir jākompensē.
Tomēr svarīgi saprast arī pieauguma iemeslus. Izdevumi var palielināties ne tikai cenu dēļ, bet arī tāpēc, ka mainījies patēriņš. Piemēram, pārtikai vairāk naudas var aiziet gan sadārdzinājuma, gan biežākas gatavo ēdienu iegādes dēļ. Arī komunālos maksājumus ietekmē sezona, tāpēc apkures izmaksas korektāk salīdzināt ar līdzīgu periodu iepriekšējā gadā, nevis ar vasaras mēnešiem.
Jo precīzāk zināms izdevumu pieauguma iemesls, jo vieglāk atrast piemērotu risinājumu. Ja mainījusies pakalpojuma cena, iespējams, vērts salīdzināt citus piedāvājumus. Ja palielinājies patēriņš, vairāk palīdzēs paradumu pārskatīšana.
Vispirms atvēli naudu obligātajiem maksājumiem
Kad izdevumu pieaugums ir apzināts, nākamais solis ir sadalīt tēriņus pēc svarīguma. Pirmajā grupā jāiekļauj obligātie maksājumi, piemēram, mājoklis, komunālie pakalpojumi, pārtikas pamatvajadzības, transports uz darbu, medikamenti, bērnu vajadzības un kredītu līgumā noteiktie maksājumi. Šie izdevumi jāņem vērā vispirms, jo to nesegšana var radīt daudz nopietnākas problēmas nekā atteikšanās no kāda neobligāta pirkuma.
Otrajā grupā ir pielāgojamie tēriņi. Tie ne vienmēr ir lieki, taču to apjomu vai biežumu iespējams mainīt. Šeit var ietilpt ēšana ārpus mājas, ēdiena piegādes, taksometri, izklaide, spontāni pirkumi vai dažādi abonementi. Savukārt trešajā grupā var ierakstīt lielākus pirkumus un ieceres, kuras nepieciešamības gadījumā iespējams atlikt, piemēram, jaunu sadzīves tehniku, mēbeles vai ceļojumu.
Šāds sadalījums palīdz ne tikai atrast vietu ietaupījumiem, bet arī saprast, ko nevajadzētu samazināt bez nopietnas vajadzības. Varbūt bērna pulciņš, nepieciešama veselības aprūpe vai regulāra sportošana ir pietiekami svarīga ikdienas daļa, lai šos izdevumus saglabātu. Ja prioritātes ir skaidras, samazinājumi nenotiek haotiski.
Pārvērt budžeta iztrūkumu konkrētā mērķī
Ja salīdzinājums parāda, ka mēnesī izdevumi pieauguši par 115 eiro, nav nepieciešams uzreiz mēģināt samazināt pilnīgi visas budžeta kategorijas. Daudz efektīvāk ir meklēt dažus konkrētus pielāgojumus, kas kopā varētu kompensēt šo starpību.
Piemēram, pārdomātāki pārtikas pirkumi un mazāks izmesto produktu daudzums varētu palīdzēt ietaupīt 35 eiro mēnesī. Retāk pasūtot ēdienu uz mājām, varētu atbrīvot vēl 30 eiro. Pārskatot abonementus un sakaru pakalpojumus, mērķis varētu būt vēl 20 eiro ietaupījums, savukārt transporta un citu pielāgojamo tēriņu pārskatīšana varētu dot atlikušos 30 eiro. Kopā tie būtu 115 eiro mēnesī.
Protams, šīs summas ir tikai ilustratīvs piemērs. Reālie ietaupījumi būs atkarīgi no katra cilvēka paradumiem un iespējām. Tomēr metode ir noderīga, jo neskaidrs mērķis “vajadzētu tērēt mazāk” tiek pārvērsts konkrētā uzdevumā. Ir zināms, cik daudz naudas nepieciešams atbrīvot un kurās kategorijās to iespējams mēģināt izdarīt.
Meklē alternatīvas, nevis tikai atsakies no ierastā
Ikdienas izmaksas bieži iespējams samazināt, pilnībā neatsakoties no ierastajiem pakalpojumiem vai aktivitātēm. Ja pārtika kļuvusi dārgāka, var palīdzēt ēdienreižu plānošana, iepirkumu saraksts, cenas par kilogramu salīdzināšana un retāka produktu izmešana. Ja transportam aiziet vairāk naudas, dažus braucienus iespējams apvienot vai atsevišķās reizēs izvēlēties citu pārvietošanās veidu.
Līdzīgi var pārskatīt mājokļa izmaksas. Ja pieauguši elektrības vai apkures rēķini, ir vērts noskaidrot, vai mainījusies cena, patēriņš vai abi. Atkarībā no situācijas var palīdzēt lietošanas paradumu maiņa, līguma nosacījumu izvērtēšana vai efektīvāka enerģijas izmantošana. Vienlaikus taupīšanai nevajadzētu apdraudēt veselību vai mājokļa drošību.
Ne vienmēr nepieciešamas lielas pārmaiņas. Piemēram, ja restorāna apmeklējums ar draugiem ir svarīga iknedēļas tradīcija, varbūt to ir vērts saglabāt, bet samazināt spontānās ēdiena piegādes darba dienu vakaros. Būtiskākais ir izvēlēties tādus risinājumus, kurus iespējams ievērot ilgāk par vienu mēnesi.
Pārbaudi maksājumus, kurus vairs nepamani
Pieaugot cenām, uzmanību parasti piesaista lielie rēķini, taču arī nelieli regulārie maksājumi kopā var veidot ievērojamu summu. Telefons, internets, televīzija, straumēšanas platformas, mobilās lietotnes, apdrošināšana un bankas pakalpojumi ir izdevumi, kurus nereti turpinām apmaksāt automātiski.
Reizi dažos mēnešos ir vērts apskatīt visus abonementus un pakalpojumu līgumus. Iespējams, par kādu lietotni maksā, lai gan to vairs neizmanto, vai telefona tarifs neatbilst faktiskajam patēriņam. Pirms pakalpojuma maiņas gan jāpārbauda līguma termiņš, iespējamās izbeigšanas izmaksas un jaunā piedāvājuma nosacījumi.
Dažreiz ietaupījums slēpjas vairākos šķietami nenozīmīgos maksājumos. Ja izdodas samazināt trīs regulāros izdevumus par 5, 7 un 8 eiro mēnesī, kopā tie ir 20 eiro mēnesī jeb 240 eiro gadā. Tas ir labs piemērs tam, kā salīdzinoši nelielas izmaiņas var dot taustāmu rezultātu, neatsakoties no ikdienā būtiskām lietām.
Vai cenu pieauguma laikā jāturpina veidot uzkrājumus?
Ja ikdienas izdevumi palielinās, uzkrājumu veidošana var kļūt sarežģītāka. Tomēr, ja finansiālā situācija to pieļauj, ir vērts saglabāt kaut nelielu regulāru maksājumu uzkrājumam. Piemēram, ja iepriekš katru mēnesi atliki 50 eiro, bet pašlaik tas ir pārāk daudz, iespējams, uz laiku vari atlikt 20 eiro. Šādā veidā saglabājas uzkrāšanas ieradums, un summu vēlāk var palielināt.
Vienlaikus uzkrājumu veidošanai nevajadzētu notikt uz neatliekamu vajadzību rēķina. Ja naudas nepietiek mājoklim, pārtikai, medikamentiem vai obligātajiem maksājumiem, vispirms jārisina šie izdevumi. Dažkārt uzkrājuma samazināšana vai īslaicīga apturēšana ir saprātīgs lēmums, kas palīdz izvairīties no jaunu parādsaistību uzņemšanās.
Ja arī pēc pielāgojamo tēriņu samazināšanas izdevumi ilgstoši pārsniedz ienākumus, problēma jārisina plašāk. Var būt nepieciešams izvērtēt papildu ienākumu iespējas, lielākās pastāvīgās izmaksas vai savlaicīgi sazināties ar kreditoru, ja paredzamas grūtības veikt maksājumus. Regulāru budžeta iztrūkumu nevajadzētu mēģināt ilgstoši segt ar jauniem aizdevumiem, jo tas var vēl vairāk palielināt ikmēneša slogu.
Izvēlies vienu izmaiņu un pēc mēneša pārbaudi rezultātu
Lai sāktu, nav nepieciešams vienā dienā pilnībā pārveidot savu budžetu. Izvēlies vienu izdevumu kategoriju, kurā pēdējā laikā izmaksas pieaugušas visvairāk. Pieraksti, cik tā maksāja iepriekš un cik maksā tagad, pēc iespējas salīdzinot līdzīgus periodus un patēriņu. Pēc tam izvēlies vienu konkrētu pielāgojumu, kuru nākamajā mēnesī vari izmēģināt.
Piemēram, ja pārtikai tagad aiziet par 50 eiro vairāk nekā agrāk, pamēģini biežāk plānot ēdienreizes un samazināt neplānotus pirkumus. Ja lielākais sadārdzinājums ir pakalpojumos, pārbaudi regulāros maksājumus un pieejamos alternatīvos piedāvājumus. Pēc mēneša salīdzini rezultātu. Ja izdevumi samazinājušies, iespējams, atrasts risinājums, ko vērts saglabāt. Ja ne, būs skaidrs, ka nepieciešama cita pieeja.
Cenu pieaugums ne vienmēr ir mūsu kontrolē, taču ikdienas budžetu iespējams pielāgot mainīgajiem apstākļiem. Svarīgākais nav par katru cenu saglabāt veco tēriņu plānu vai atteikties no visa patīkamā. Svarīgākais ir saprast, kas mainījies, pasargāt būtiskākās vajadzības un pieņemt pārdomātus lēmumus, lai personīgās finanses atkal kļūtu pārskatāmas.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
