Latvijā ir modernas kokrūpniecības ražotnes un tehnoloģijas, tomēr liela daļa saražotā nonāk ārvalstīs, kamēr paši koka iespējas vēl neizmantojam pilnībā. Kāpēc tā, ja no koka iespējams būvēt ātrāk un dažkārt pat lētāk? Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors un biedrības “Zaļās mājas” vadītājs Kristaps Ceplis skaidro, kas kavē plašāku koka izmantošanu Latvijā.
Ražojam un eksportējam, bet paši izmantojam par maz
“Bija laiks, kad mēs vedām ārā baļķus uz citām valstīm. Tas laiks ir pagājis,” uzsver Ceplis. Latvijas kokrūpniecība ir būtiski mainījusies – šodien uzņēmumi ražo arvien sarežģītākus koksnes produktus, taču liela daļa no tiem joprojām nonāk ārvalstu tirgos.
Eksperts uzskata, ka vietējā būvniecībā koku varētu izmantot daudz plašāk, īpaši sabiedriskajās un daudzdzīvokļu ēkās, kur priekšroka bieži tiek dota betonam. Viņaprāt, situāciju kavē gan iesakņojusies būvniecības prakse, gan nepietiekama valsts un pašvaldību ieinteresētība. Agrāk atsevišķos projektos prasības pat paredzēja konkrētu materiālu izmantošanu, neļaujot kokam konkurēt ar citiem risinājumiem.
“Mums vairāk nekā puse teritorijas ir meži, mums ir ļoti spēcīga kokrūpniecība, mums ir pieredze, mums ir zinātne,” uzskaita Ceplis, savu nostāju formulējot pavisam vienkārši: “Mums ir koks Latvijā – gribu koka māju!”
Koka mājas – ātrāk uzbūvējamas un ne vienmēr dārgākas
Viena no lielākajām koka būvniecības priekšrocībām ir ātrums. Konstrukcijas iespējams izgatavot rūpnīcā un pēc tam samontēt būvlaukumā, ievērojami saīsinot būvniecības laiku. Īpaši uzskatāms piemērs ir moduļu mājas.
“Vakar nebija mājas, un šodien tev ir māja,” stāsta Ceplis. Turklāt mūsdienu tehnoloģijas ļauj no koka būvēt arī daudzstāvu ēkas. Vieglākas konstrukcijas var samazināt transportēšanas, montāžas un atsevišķos gadījumos arī pamatu izbūves izmaksas.
Ceplis apstrīd priekšstatu, ka koka māja noteikti izmaksās dārgāk, skaidrojot, ka galvenais ir jau sākotnēji ēku projektēt koka konstrukcijām, nevis pielāgot tām betonam paredzētu risinājumu. Pareizi projektēta koka ēka ne vienmēr ir dārgāka, bet, ņemot vērā arī ekspluatācijas izmaksas, dažkārt var būt pat ekonomiski izdevīgāka.
Pieci hektāri zem koka jumta
To, ka koks piemērots ne tikai privātmājām, apliecina arī Latvijā īstenotie projekti. Eksperts izceļ Ogres Centrālo bibliotēku, kā arī “Latvijas finierim” piederošo rūpnīcu “Verems” Rēzeknes novadā, kuras koka konstrukciju ēku kopējā platība trijās būvniecības kārtās sasniegusi aptuveni piecus hektārus zem jumta.
Taču koka priekšrocības neaprobežojas ar būvniecības ātrumu un izmaksām. Ceplis pievērš uzmanību arī cilvēka pašsajūtai. “Ir zinātniski pierādīts, ka koks nomierina,” viņš norāda, atsaucoties uz pētījumiem par koka interjera ietekmi uz cilvēku.
Eksperts apstrīd arī priekšstatu, ka koka ēkas nav ilgmūžīgas. Kā piemēru viņš min Rīgas Doma torni, kurā saglabājušās aptuveni 400 gadu senas koka konstrukcijas. Galvenais, viņaprāt, ir kvalitatīva būvniecība un pareiza aizsardzība pret mitrumu.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
