Francijā notiekošie protesti un nekārtības ir īsti, taču ne viss, ko par tiem iespējams redzēt sociālajos tīklos, patiešām noticis. Rozā Pantera bēg no policijas ūdensmetēja, padzīvojis pāris pēc aplaupīšanas it kā palicis apakšveļā, bet no Eifeļa torņa tiek izkārti karogi. Šādi attēli un video izplatīti kā pierādījumi nesenajiem notikumiem Francijā, izraisot plašu sašutumu. Taču daļa no tiem radīta ar mākslīgo intelektu, bet citi veidoti, izmantojot senākas, ar pašreizējiem protestiem nesaistītas fotogrāfijas un video.
Raidījumā Ziņu detektīvs Inese Vaikule pievēršas dezinformācijas vilnim, kas pavada Francijā notiekošos protestus. Sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju Gundaru Bergmani-Korātu skaidrots, kā viltoti attēli un video tiek izmantoti sabiedrības noskaņojuma ietekmēšanai, kāpēc šāds saturs tik ātri izplatās un kā tas var veicināt sabiedrības polarizāciju.
Francijā notiekošie protesti piesaistījuši plašu pasaules mediju uzmanību, taču līdzās ziņām par reālajiem notikumiem sociālajos tīklos strauji izplatījušies arī izdomāti stāsti. Tūkstošiem cilvēku dalījušies ar sensacionāliem attēliem un video, tādējādi palīdzot šiem materiāliem sasniegt arvien plašāku auditoriju un pastiprinot sašutumu par notiekošo.
Aplaupīts pāris un Rozā Pantera protestu vidū
Viens no plaši izplatītajiem stāstiem vēstīja par padzīvojušu pāri, kas Francijā notikušo nekārtību laikā it kā ticis aplaupīts un atstāts apakšveļā. Ierakstiem pievienota fotogrāfija, kurai vajadzēja apliecināt notikušo, taču attēls izrādījies mākslīgā intelekta radīts viltojums.
Francijas prokuratūra laikrakstam “Libération” norādījusi, ka līdz 19. oktobrim nebija saņemta informācija par šādu incidentu. Tādējādi sociālajos tīklos izplatītais attēls nav uzskatāms par pierādījumu apgalvotajai aplaupīšanai, lai gan sensacionālais stāsts jau bija piesaistījis plašu uzmanību.
Vēl lielāku popularitāti ieguva attēli ar cilvēku Rozā Panteras kostīmā. Vienā fotogrāfijā viņš it kā bēg no policijas ūdensmetēja, citā rāda nepiedienīgu žestu, bet vēl kādā redzams, kā viņu aiztur policisti. Visas šīs ainas tika pasniegtas kā īstu protestu fotogrāfijas, lai gan patiesībā ir viltojumi.
Spānijas faktu pārbaudes medijs “Newtral” analizēja pirmās divas fotogrāfijas un secināja, ka tās radītas ar mākslīgo intelektu. Attēls ar policijas ūdensmetēju, visticamāk, veidots ar “OpenAI” rīkiem, bet otra fotogrāfija ar “Google” mākslīgā intelekta palīdzību.
Fotogrāfijās konstatētas arī šādiem viltojumiem raksturīgas vizuālas nepilnības. Piemēram, uz Francijas policijas automašīnas emblēmas pareizā uzraksta vietā redzami nesaprotami simboli.
Atsevišķu viltojumu radīšanai izmantotas arī īstas, senāk uzņemtas fotogrāfijas. Attēls, kurā Rozā Pantera rāda nepiedienīgu žestu, veidots, par pamatu izmantojot 2015. gada protestu fotogrāfiju no Armēnijas. Savukārt ainā, kur policisti aiztur Rozā Panteru, izmantota fotogrāfija no Parīzes 2025. gada maijā, kad pēc futbola kluba “Paris Saint-Germain” uzvaras UEFA Čempionu līgā svinības noslēdzās ar nekārtībām.
Eifeļa tornis un veci video kā pierādījumi jauniem notikumiem
Ar Rozā Panteru saistītie attēli nav vienīgie viltojumi, kas izplatījušies Francijas protestu laikā. Sociālajos tīklos popularitāti ieguvis arī video, kurā cilvēki it kā no Eifeļa torņa izkar Palestīnas un Jordānijas karogus.
Faktu pārbaudītāji materiālā konstatējuši mākslīgā intelekta izmantošanas pazīmes. Video redzamās Eifeļa torņa metāla konstrukcijas vizuāli deformējas un neatbilst īstajās fotogrāfijās redzamajai būvei.
Neraugoties uz to, video tika izplatīts kopā ar emocionāliem saukļiem, tostarp “Parīze ir kritusi” un “Jūs esat iznīcinājuši Parīzi”. Šādi komentāri piešķir viltotajam materiālam konkrētu nozīmi un palīdz radīt iespaidu, ka pilsētā notiekošais ir vēl dramatiskāks, nekā to apliecina pārbaudīta informācija.
Vēl kādā populārā video redzams, kā policisti protesta laikā izmanto vairogus un stekus. Sociālajos tīklos tas pasniegts kā neseno studentu protestu atspoguļojums Francijā, lai gan šis materiāls internetā atrodams jau kopš 2023. gada marta.
Šie piemēri parāda, ka maldināšanai nav nepieciešams vienmēr radīt pilnīgi jaunu attēlu. Dažkārt pietiek ar īstu, bet senāku video, kuram pievienots cits apraksts un jauns konteksts. Rezultātā cilvēki sāk uztvert pagātnes notikumus kā apliecinājumu tam, kas it kā notiek šobrīd.
Kā viltojums nonāk līdz tūkstošiem cilvēku?
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Gundars Bergmanis-Korāts skaidro, ka dezinformācijas izplatīšanas taktikas var būt ļoti dažādas. Tās tiek izvēlētas atkarībā no tā, kādu reakciju vai rezultātu vēlas panākt satura veidotāji.
Viens no paņēmieniem ir radīt ažiotāžu sociālajos tīklos. Sākotnēji tiek publicēts ieraksts, kuru pēc tam komentē un izplata troļļu konti un botu tīkli. Šādas aktivitātes var palīdzēt saturam izkļūt ārpus sākotnējās auditorijas un nonākt pie cilvēkiem, kuri citādi šo ierakstu, iespējams, nemaz neredzētu.
Citkārt mākslīgā intelekta radīts saturs tiek izmantots komentāru veidošanai un noteikta viedokļa nostiprināšanai. Materiāli var tikt pārpublicēti vairākās sociālo mediju platformās, radot iespaidu, ka informācija ir plaši izplatīta un tādēļ arī uzticama.
Eksperts norāda, ka īpaši sarežģīti ir viltojumi, kuru mērķis ir radīt šaubas par to, kas vispār ir īsts. Šādu materiālu izveide prasa tehniskas zināšanas un izpratni par to, kā radīt pietiekami ticamu saturu, lai skatītājam būtu grūti nošķirt patiesību no izdomājuma.
Tomēr, pēc Bergmaņa-Korāta teiktā, dezinformācijas izplatītājiem ne vienmēr ir nepieciešams pārliecināt cilvēkus, ka konkrētais attēls vai video ir patiess. Bieži pietiek ar to, ka saturs sasniedz noteiktu auditoriju un tajā paustais vēstījums sakrīt ar šīs auditorijas jau esošajiem uzskatiem.
Šādā veidā iespējams vēl vairāk polarizēt atsevišķas sabiedrības grupas, pastiprināt to pārliecību un padziļināt plaisu starp cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem. Galvenais nav pats viltojums, bet vēstījums un reakcija, ko tas izraisa.
Kam tas ir izdevīgi, un kā neiekrist dezinformācijas lamatās?
Bergmanis-Korāts uzsver, ka krīzes situācijās informācijas plūsma ir milzīga. Ikdienas sociālo tīklu lietotājam praktiski nav iespējams pārbaudīt katru attēlu, video vai ierakstu un izsekot, kā konkrētais materiāls izplatījies dažādās platformās.
Turklāt emocionāls saturs var ietekmēt cilvēka pirmo iespaidu par notikumu un vēlāk arī viņa viedokli. Īpaši spēcīga šāda ietekme var būt gadījumos, kad cilvēks par konkrēto situāciju uzzina pirmo reizi.
Eksperts atgādina, ka šādu informatīvās ietekmes paņēmienu izmantošana nav jauna parādība. Līdzīgas metodes Krievija izmantojusi un turpina izmantot arī Ukrainas kontekstā.
Viņa vērtējumā no dezinformācijas izplatīšanas labumu var gūt tie, kuri vēlas iegūt lielāku popularitāti, sabiedrības atbalstu vai politisko varu. Tostarp tie var būt populistiski politiskie spēki, kas cenšas izmantot dažādas krīzes savās interesēs.
Tāpēc sabiedrības noturībai pret dezinformāciju nepietiek tikai ar prasmi atpazīt mākslīgā intelekta radītus viltojumus. Tikpat svarīgi ir zināt, kur meklēt uzticamu informāciju, un saglabāt spēju kritiski izvērtēt tās izcelsmi.
Bergmanis-Korāts brīdina, ka dezinformācijas izplatītāji cenšas diskreditēt valsts institūcijas un to sniegto informāciju, vienlaikus piedāvājot alternatīvus informācijas avotus savos kanālos. Ja cilvēki sāk paļauties uz šādu informatīvo vidi, sabiedrības noturība pret manipulācijām vājinās.
Francijas protestu laikā izplatītie viltojumi apliecina, cik viegli reālus notikumus iespējams papildināt ar izdomātām ainām un emocionāliem vēstījumiem. Tāpēc, ieraugot kārtējo sensacionālo fotogrāfiju vai video, svarīgi ir ne tikai jautāt, vai redzamais patiešām noticis, bet arī noskaidrot, kas šo informāciju izplata un kādu priekšstatu par notikumiem tā cenšas radīt.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
