Viens no vasaras skaistākajiem notikumiem ir festivāls “Ezera skaņas”, kas norit Kāla ezerā. Raidījumā “Zaļais stūris” viens no festivāla rīkotājiem un idejas autoriem Reinis Spaile pastāsta, kā veidojušās “Ezera skaņas” un kā uz pasākumu reaģē vietējie iedzīvotāji. “Visi saprot saullēktu – tas ir kaut kas universāls,” par vienu no festivāla naglām jeb saullēkta sagaidīšanu teic Spaile.
“”Ezera skaņas” sākās mums, kā studentiem, kur katrs studēja savu lietu. Tad tās bija vasaras, kur mēs sabraucām pie ezera, pavadījām laiku kopā,” stāsta organizators, “Mēs saaicinājām savus kursabiedrus, katrs mēs studējām kādā citā pasaules vietā, arī kursabiedriem šeit patika, un tad no tā radās tā dizaina puse. “Ezera skaņas” jau no sākuma bija vizuālas, arī stāstniecības puse, jo mēs daudzi studējām kino.”
Komanda piegājusi festivālam arī ar tādu domu – nakts dramaturģija no pirmās perspektīvas, kur varonis piedzīvo transformāciju, pastāsta Spaile: “Došanos miegā un padošanos miegam, jo tā ir tāda atļaušanās pazust uz īsu brīdi, un tad nākšanai atpakaļ – pakāpeniski, un tas ceļš atpakaļ – arī ne vienmēr tas ir tāds gluds un saprotams, tas vienmēr ir nezināms. … Arī sapņi ir tas, ko tu nekontrolē, tev nav vaļa pār tiem, tu arī nezini, kas būs tās pasaules, kas tevi cels augšā no tā miega. Tad ir katru rītu tā acu atvēršana, kas ir tā visa noslēgums un arī jauns dienas sākums ar milzīgu potenciālu un iespēju vēlreiz piedzīvot.”
Katrs rīts, kā jauns sākums – atspoguļojas festivāla būtībā. Pirmās “Ezera skaņas” noritējušas pirms 12 gadiem, trīs gadus sanācis izlaist kovida dēļ. Šogad festivālam ir atgriešanās gads. Jautāts, kā ar vietējiem iedzīvotājiem, Spaile teic: “Mēs neesam atdalīti no šīs vietas. Mēs esam absolūti vietējie, un no divu trīs gadu vecuma mēs esam braukuši uz šo ezeru.” Viņš piebilst, ka arī tā ir motivācija rīkot pasākumu tieši Kāla ezerā.
“Visu, ko mēs šeit darām, visu mūziku, ko mēs spēlējam, un kā mēs šeit atpūšamies, tas ir mūsu “Festen” šajā laikā. Vietējie, kas ir apkārt, man tā liekas arī mums katru gadu izveidojas tā saikne un attiecības, jo visi saprot saullēktu – tas ir kaut kas universāls. Instrukciju saullēkta piedzīvošanai, man liekas, nevajag nevienam. Tāpēc arī cilvēki gan ap ezeru, gan novadā saprot, par ko ir šis pasākums,” tā Spaile.
