Raidījumā “Iknedēļas mednieku vēstis” šonedēļ uzmanības centrā ir Jaunmoku pilī aizvadītā gada balvas medniecībā pasniegšanas ceremonija, lapsu un jenotsuņu vakcinācija pret trakumsērgu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī saslimstības pieaugums ar tularēmiju.
Augusta otrajā pusē Jaunmoku pilī aizvadīta svinīgā gada balvas medniecībā pasniegšanas ceremonija, kurā arī šogad godināja cilvēkus par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medniecības attīstībā, medību tradīciju saglabāšanā un savvaļas dzīvnieku ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Apbalvojumus saņēma arī Valsts meža dienesta pārstāvji. Valsts meža dienesta inženiere medību jautājumos Egija Sisene tika godināta nominācijā par nozīmīgu ieguldījumu medniecībā reģionā. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols saņēma balvu par mūža ieguldījumu medniecībā.
Ozols atzina, ka balva viņam bijusi pārsteigums, taču, atskatoties uz paveikto, lielākais ieguldījums saistīts ar medību saimniecību regulējošo normatīvo dokumentu izstrādi un aizstāvēšanu.
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, ar ko medniekiem jāsastopas šodien, Arvīds Ozols izcēla divas lietas. Pirmā ir veiksmīga limitu noteikšanas instrumenta izmantošana, iesaistot trīspusēju dialogu starp zemes īpašniekiem, medniekiem un valsts pārvaldi, tostarp Valsts meža dienestu.
Otrs izaicinājums, viņaprāt, ir mednieku spēja savā starpā saglabāt cieņpilnu diskusiju. Ozols norādīja, ka lielākajā daļā gadījumu tas izdodas, tomēr situācijas, kurās rodas konflikti, var ietekmēt arī plašākas sabiedrības viedokli par medniekiem un medniecību.
Viņaprāt, nākamajām paaudzēm īpaši svarīgi nodot izpratni par cilvēka saikni ar dabu, laukiem, mežiem un dabīgajām sistēmām. Ozols uzsvēra, ka sabiedrībai, arvien vairāk attālinoties no dabas, būtiski ir saglabāt šo izpratni sev, bērniem un mācīt to arī citiem.
Viņš arī atgādināja, ka cieņpilna diskusija bieži vien ir labākais veids, kā risināt jautājumus, kas sākotnēji šķiet kā problēmas, bet reizēm patiesībā ir komunikācijas jautājums. Tāpat svarīgi ir saglabāt medību tradīcijas, jo tās var saturēt cilvēkus kopā. Medības var būt individuālas, taču pēc būtības tās jau izsenis ir arī sabiedrisks notikums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē.
Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, Latvijas austrumu pierobežā sācis lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcinācijas mērķis ir pasargāt Latvijas dzīvniekus un cilvēkus no iespējamas saslimšanas ar trakumsērgu, ja slimība valstī iekļūtu ar inficētiem savvaļas dzīvniekiem no Krievijas un Baltkrievijas, kur trakumsērga joprojām ir izplatīta.
Līdz 6. septembrim lidojumi tiks veikti Alūksnes, Balvu, Cēsu, Madonas, Smiltenes, Gulbenes, Rēzeknes un Ludzas novadā. Savukārt no 7. līdz 13. septembrim vakcinācijas lidojumi paredzēti Augšdaugavas, Preiļu, Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas novadā.
Latvijā pieaug arī saslimstība ar tularēmiju. Šogad šī infekcijas slimība apstiprināta 17 cilvēkiem, un visi saslimušie ārstējušies slimnīcā, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Slimības rezervuārs ir vairāki dzīvnieki, tostarp grauzēji, strupastes, ūdensžurkas, ondatras, bebri un zaķi, kā arī dažādi posmkāji, piemēram, ērces, odi un dunduri.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka lielākajā daļā gadījumu inficēšanās bijusi saistīta ar uzturēšanos dabā. Epidemiologi aicina pēc uzturēšanās dabā, darba dārzā vai mežā un saskares ar dzīvniekiem rūpīgi nomazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm.
Tāpat nedrīkst pieskarties slimiem vai mirušiem savvaļas dzīvniekiem. Īpaša piesardzība jāievēro arī medniekiem, un medījumu gaļa rūpīgi termiski jāapstrādā.
“Iknedēļas mednieku vēstis” ir Radio SWH raidījumu cikls par medību nozares aktualitātēm Latvijā – pārmaiņām dabā, dzīvnieku populācijās, normatīvajā regulējumā un medību saimniecības ikdienā. Raidījums skan trešdienās plkst. 11.30, kā arī ceturtdienās un sestdienās raidījumā “Zaļais Stūris”. Raidījumu finansē Medību saimniecības attīstības fonds.
