Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Lindu Ozolu par pašvaldības policistu godināšanu, civilās aizsardzības semināru, palīdzību Ukrainas bērniem un gaidāmajiem Jāņu ielīgošanas pasākumiem.
Marta nogalē Rīgas domē tika godināti 25 Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, kuru personiskais ieguldījums un augstā profesionalitāte ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Rīgas drošībā un kārtībā. Kā tieši viņi ir izcēlušies?
Mums no domes puses bija ļoti svarīgi pateikt paldies saviem pašvaldības policistiem, kuri pret savu darbu attiecas ar personīgu attieksmi un izdara mazliet vairāk, nekā rakstīts amata aprakstā. Konkrētus darbiniekus pateicībām izvirzīja Rīgas pašvaldības policijas struktūrvienību vadītāji.
Pagājušajā nedēļā tika aizvadīts trešais civilās aizsardzības seminārs, šoreiz par evakuāciju un personisko drošību. Kā tas noritēja?
Bija liela cilvēku atsaucība gan klātienē, gan arī attālināti. Šoreiz mēs runājām par evakuāciju un personisko drošību, un lektoru teiktais bija kā tāds modinātāja zvans par to, ka krīzes situācijās viss ir un paliek mūsu pašu rokās.
Es vakar biju vēl vienā līdzīgā civilās aizsardzības krīzes situācijām veltītā seminārā Valsts kancelejā, un mūsu diskusiju secinājumi bija, ka mēs Latvijā esam iedzīvojušies tādā kā gaidīšanas kultūrā. Iedzīvotāji gaida, ko liks darīt vai darīs pašvaldība. Pašvaldība gaida, ko liks darīt vai darīs valsts. Valsts savukārt gaida – kāds būs pieprasījums no sabiedrības, ko darīt vai nedarīt. Izveidojas tāds apburtais loks.
Zemessardze ir nākusi klajā ar brīnišķīgu saukli: “Mana Latvija. Mana atbildība.” Tas ir par atbildību katram savā līmenī – no individuālās atbildības mājās rūpēties par sevi un saviem līdzcilvēkiem, līdz pat amatpersonu atbildībai, veidojot rīcībpolitikas un pārliecinoties, ka iestādes ir gatavas strādāt arī krīzes situācijās.
No semināra norises īpaši vēlētos izcelt NMPD vadītāju Lieni Cipuli, kura teica, ka krīzes situācijā NMPD turpinās darīt to, kas dienestam jādara – glābs dzīvības. Bet viņu resurss var nebūt pietiekams un cilvēkiem būs jāuzņemas lielāka atbildība un iniciatīva pašiem. Viņa aicināja cilvēkus klausīties, būt nomodā un apzināties savu līdzatbildību.
Mums aiz muguras ir jau 3 šādi civilās aizsardzības semināri un gada otrajā pusē gaidāmi vēl 5. Semināru ieraksti ir pieejami arī Rīgas domes mājas lapā un atsevišķus sižetus ir noskatījušies pat 175 tūkstoši skatītāju.
Rīgas dome jau kopš kara darbības sākuma Ukrainā sniedz atbalstu bēgļiem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt gandrīz 100 tūkstošus eiro, lai Rīgā uzņemtu simts Ukrainas bērnus un jauniešus. Vakar Rīgas dome nolēma līdz gada beigām ļaut Ukrainas bēgļiem bez maksas izmantot galvaspilsētas sabiedrisko transportu.
Jā, Rīgas dome arī turpinās atbalstu Ukrainas bēgļiem. Bez jau pieminētā atbalsta mēs pirms diviem mēnešiem piešķīrām atbalstu arī Ukrainas bērnu fiziskajai un psiholoģiskajai rehabilitācijai Latvijā. Līdzīgas rehabilitācijas nometnes tiek rīkotas arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Spānijā. Tomēr ārsti ir novērojuši, ka pēc nometnēm Latvijā rezultāti ir daudz noturīgāki.
Mūsu secinājums ir tāds, ka liela nozīme ir videi – te Latvijā mēs Ukrainas cilvēkus un viņu sāpes šajā brīdī izprotam daudz labāk nekā Spānijā, kas ir krietni tālāk no mūsu naidīgā kaimiņa. Šī izpratne ir arī ārstos, mentoros un psihologos, kuri strādā ar šiem bērniem, un tas viennozīmīgi palīdz. Ukrainas puse ir ļoti priecīga un pateicīga, ka tieši Latvija turpina sistemātisku rehabilitācijas sniegšanu bērniem.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
