Pēc tam, kad Eiropas Savienības sankciju dēļ Latvijā tika slēgti visi veikalu tīkla Mere veikali, sociālajos tīklos izvērtās plašas diskusijas. Tās ātri pārauga ne tikai viedokļu apmaiņā par sankcijām un Krievijas ietekmi, bet arī kļuva par augsni dažādiem maldinošiem apgalvojumiem un dezinformācijai.
Raidījumā Ziņu detektīvs Ainārs Rutkēvičs pievēršas populārākajiem mītiem, kas izplatījušies pēc veikalu slēgšanas, un sarunā ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini skaidro, kas patiesībā bija šī lēmuma pamatā. Diskusijā apskatīts arī tas, vai Mere aiziešana var izraisīt būtisku pārtikas cenu kāpumu un vai veikalu tīkls varētu atsākt darbu ar citu nosaukumu.
Daļa sabiedrības interneta ierakstos un komentāros pauda sašutumu par veikalu slēgšanu, norādot, ka tas visvairāk skars cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuri šajos veikalos iepirkās zemāko cenu dēļ. Tomēr līdzās emocionāliem viedokļiem sociālajos tīklos izplatījās arī vairāki apgalvojumi, kas neatbilst faktiem.
Veikali slēgti sankciju, nevis politiska lēmuma dēļ
Viens no izplatītākajiem mītiem bija apgalvojums, ka Latvijas valdība vai kāda valsts iestāde vienkārši nolēmusi slēgt Mere veikalus politisku apsvērumu dēļ. Jurģis Miezainis uzsver, ka patiesībā veikalu darbība apturēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības sankcijām.
Viņš skaidro, ka uzņēmuma struktūrā bijis īpašnieks Sergejs Šnaiders, un Eiropas Savienības līmenī konstatēts, ka viņš piedalījies atbalstā Krievijas iebrukumam Ukrainā. Pret viņu noteiktas sankcijas.
“Sankcionētām personām nevar būt iespēja nodarboties ar komercdarbību Eiropas Savienības teritorijā,” norāda Miezainis.
Tādēļ apturēta vairāku ar viņu saistītu uzņēmumu darbība Latvijā, Lietuvā un citās valstīs. Miezainis aicina interesentus, kuri vēlas iegūt padziļinātu informāciju, iepazīties ar Finanšu izlūkošanas dienesta skaidrojumiem par sankcijām pakļauto personu un notikušo.
Preču izcelsme nebija veikalu slēgšanas iemesls
Otrs maldinošais apgalvojums vēstīja, ka Mere veikali slēgti tāpēc, ka tajos pārdotas Krievijas preces. Arī tas neatbilst faktiem.
Miezainis atzīst, ka Latvijas valdības politika ir vērsta uz agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – preču izskaušanu no aprites Latvijā. Tomēr tas nav bijis konkrētā veikalu tīkla slēgšanas iemesls.
Pēdējos gados Mere sortiments bija būtiski mainījies. Veikalos tika tirgotas arī Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un citu valstu preces. Izšķirošais faktors bija nevis preču izcelsme, bet uzņēmuma īpašnieka iekļaušana sankciju sarakstā.
Dramatisks pārtikas cenu kāpums netiek prognozēts
Sociālajos tīklos izplatījās arī apgalvojums, ka Mere slēgšana izraisīs dramatisku pārtikas cenu kāpumu visā Latvijā. Ekonomisti šādu vērtējumu neapstiprina.
Tiek atzīts, ka veikalu klientiem būs jāmeklē citas iepirkšanās vietas un zemo cenu segmentā konkurence kļūs mazāka. Tomēr kopumā Latvijas mazumtirdzniecības tirgus būtiskas pārmaiņas neizjutīs.
Arī Miezainis uzsver, ka Latvijā darbojas gan zemo cenu pārtikas grozs, gan cenu salīdzināšanas platformas, kurās iedzīvotāji var atrast sev vēlamo pārtikas preci ar zemāko cenu. Savukārt Mere tirdzniecības tīkla tirgus daļa bijusi pārāk maza, lai tā slēgšana būtiski mazinātu konkurenci.
“Šim tīklam kopumā pēc viņu apgrozījuma datiem bija mazāk kā viens procents tirgus jeb 0,68 procenti, kas faktiski ir nebūtiska ietekme uz kopējo tirgu,” skaidro Miezainis.
Viņš norāda, ka līdz ar to nav pamata saskatīt dramatisku pārtikas cenu kāpumu. Pēc Miezaiņa teiktā, Latvija, pateicoties īstenotajām politikas iniciatīvām, ir starp valstīm ar vienu no zemākajām pārtikas inflācijām un pat piedzīvojusi pārtikas cenu samazinājumu pret iepriekšējo gadu.
Vai Mere var atgriezties ar citu nosaukumu?
Atsevišķos ierakstos tika apgalvots arī, ka Mere pēc dažām dienām atsāks darbu ar citu nosaukumu vai izmantojot starpnieku uzņēmumus. Par šādu iespēju brīdinājusi arī Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.
Tomēr Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsver, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautais veikalu tīkls nevar turpināt darbu, formāli mainot zīmolu. Tā aktīvi ir pakļauti iesaldēšanas pienākumam, un sankciju regulējums šādos gadījumos aizliedz bez Finanšu izlūkošanas dienesta atļaujas veikt īpašumtiesību maiņu.
Mere veikalu slēgšana kļuvusi par piemēru tam, cik ātri sabiedrībā rezonē ekonomiski jutīgi jautājumi. Šādos gadījumos līdzās faktiem nereti izplatās arī emocionāli vēstījumi un maldinošas ziņas, kas vienkāršo notikušo vai piedāvā ērtu, bet nepatiesu skaidrojumu.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
