Starptautiskā Olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā provizoriski atcēla Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju, kas bija spēkā kopš 2023. gada oktobra. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka Krievijas Olimpiskā komiteja vairs neietver savā sastāvā reģionālās sporta organizācijas teritorijās, kas atrodas Ukrainas Nacionālās olimpiskās komitejas jurisdikcijā.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Inese Vaikule skaidro, kā šis lēmums tiek interpretēts starptautiskajā sporta vidē un kā to savā propagandā izmanto Krievijas valsts kontrolētie mediji. Sarunā ar Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāru Raiti Keseli analizēts arī tas, kāpēc Latvija šo lēmumu uzskata par pāragru un nepieņemamu.
2023. gadā Krievija paziņoja par četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu – Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas –, kā arī iepriekš okupētās Krimas aneksiju. Rudenī Krievijas Olimpiskā komiteja savā sastāvā uzņēma šo okupēto teritoriju reģionālās olimpiskās padomes un sporta organizācijas, faktiski pakļaujot tās Krievijas olimpiskajai sistēmai.
Tagad formāli Krievijas Olimpiskā komiteja šīs teritorijas ir izslēgusi. Taču Ukraina uzsver, ka pēc būtības situācija nav mainījusies.
SOK uzsver – nostāja par okupāciju nav mainīta
Starptautiskā Olimpiskā komiteja norādījusi, ka nav mainījusi savu nostāju par Krievijas veikto Ukrainas teritoriju okupāciju vai aneksiju. Lēmums attiecoties tikai uz Krievijas Olimpiskās komitejas atbilstību Olimpiskajai hartai un konkrēto pārkāpumu, kura dēļ organizācija tika diskvalificēta.
SOK arī uzsvērusi, ka visiem Krievijas sportistiem, kuri atgriezīsies starptautiskajās sacensībās, būs jāatbilst spēkā esošajām antidopinga prasībām. Komiteja neorganizēs savus pasākumus Krievijā un neaicinās Krievijas valdības vai valsts amatpersonas uz tās rīkotajiem pasākumiem.
Lēmums par Krievijas karoga, himnas, nacionālo krāsu vai citu Krievijas identifikācijas elementu izmantošanu olimpiskajās spēlēs vēl nav pieņemts. Vienlaikus SOK paudusi solidaritāti ar Ukrainas olimpisko kopienu.
Tomēr, lai cik detalizēti lēmums tiktu skaidrots, tas nenoliedzami tuvinājis Krievijas sportistus dalībai starptautiskajās sporta sacensībās un, iespējams, arī olimpiskajās spēlēs. Tieši tādēļ sašutumu paudušas vairākas valstis, tostarp Latvija.
Krievijas mediji lēmumu rāda kā politisku uzvaru
Krievijas valsts kontrolētie prokremliskie mediji Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu atspoguļojuši kā Krievijas diplomātisko un politisko uzvaru. Tajos apgalvots, ka atjaunots taisnīgums un ka starptautiskā sporta izolācija tuvojas beigām.
Vienlaikus šajos vēstījumos lielākoties noklusēts, ka ierobežojumi joprojām saglabājas un ka daudzām starptautiskajām federācijām ir tiesības turpināt aizliegt Krievijas sportistu dalību. Par šādu nostāju jau paziņojusi gan Starptautiskā Vieglatlētikas federācija, gan Starptautiskā Biatlona savienība.
Plaši Krievijas propagandas medijos izplatīts arī Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjarjova paziņojums, ka SOK lēmums esot “zaļā gaisma” starptautiskajām federācijām atjaunot visu Krievijas sportistu dalību. Taču tiek noklusēts, ka daudzas federācijas šo lēmumu kritizējušas un aizliegumus atcelt negrasās.
Vairākas Eiropas valstis ierosinājušas liegt Eiropas Savienības finansējumu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un citām starptautiskajām sporta organizācijām, kas atļāvušas Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties to rīkotajās sacensībās. Iniciatīvai pievienojušās Nīderlande, Lietuva, Latvija, Polija, Zviedrija, Rumānija, Somija un Dānija.
Latvijas Olimpiskā komiteja lēmumam kategoriski nepiekrīt
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Raitis Keselis uzsver, ka Latvijas Olimpiskā komiteja šādam lēmumam kategoriski nepiekrīt. Viņa vērtējumā tas ir absolūti pāragrs un neatbilst faktiskajai situācijai ne starptautiskajā sporta vidē, ne karadarbībai Ukrainā.
“Nosodām šādu lēmumu un neuzskatām to par savlaicīgu,” norāda Keselis.
Viņš skaidro, ka agresorvalstis šādus lēmumus mēdz atspoguļot sev visizdevīgākajā gaismā – izceļot sev labvēlīgos momentus, pārspīlējot atsevišķas detaļas un noklusējot ierobežojumus.
Pēc Keseļa teiktā, SOK lēmumā joprojām ir daudzi neatbildēti jautājumi, kas saistīti ar antidopinga problēmām Krievijā – gan sistēmiski, gan attiecībā uz konkrētiem sportistiem. Tāpat neatbildēti paliek jautājumi par sporta administrācijas un antidopinga sistēmas pārvaldības sasaisti ar valsts drošības struktūrām, tostarp ārējo izlūkošanu.
Neizlemts ir arī jautājums par Krievijas nacionālo krāsu, karoga un himnas izmantošanu olimpiskajās norisēs. Keselis pieļauj, ka tuvākajā laikā šie jautājumi netiks atrisināti.
Šādi lēmumi baro agresora pārliecību
Latvijas Olimpiskā komiteja šos aspektus turpina uzsvērt starptautiskās sadarbības partneriem. Keselis norāda, ka atsevišķos gadījumos partneri vai nu izliekas tos nemanām, vai uzskata par nebūtiskiem.
“Katrs viņu lēmums, neatkarīgi no tā, cik pārdomāts un cik labi skaidrots, agresoru pusē vienmēr tiks uztverts kā neliela vai lielāka uzvara,” uzsver Keselis.
Viņaprāt, tieši tādēļ šādi lēmumi šobrīd ir nepieņemami. Tie baro agresora pārliecību, ka tā rīcība ir pieņemama un var tikt tālāk attīstīta agresoram vajadzīgajā virzienā.
Latvijā šobrīd ir spēkā vieni no stingrākajiem ierobežojumiem Eiropā attiecībā uz sporta sacensībām. Latvijas valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm arī gadījumos, ja šo valstu sportisti startē neitrālā statusā. Tas attiecas uz pieaugušo, jauniešu un junioru izlasēm.
Vienlaikus Latvijas Olimpiskā komiteja norāda, ka sadarbojas ar Ukrainas kolēģiem un aicina atbalstīt Ukrainu sporta sacensībās, kurās Ukrainas sportisti nolēmuši piedalīties, neraugoties uz agresorvalstu pārstāvju klātbūtni.
Keselis uzsver, ka Latvijas Olimpiskā komiteja šādu atbalstu Ukrainai uzskata par savu pienākumu. Gadījumos, kad Ukrainas sportisti sacensībās piedalās, LOK savās vadlīnijās rekomendējusi Latvijas sportistiem tur, kur tas normatīvā līmenī ir atļauts, šādās sacensībās piedalīties.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
