Varētu šķist, ka modes māksliniekam un pedagogam Bruno Birmanim ir liela atbildības sajūta pret to, ko ikdienā velk mugurā, taču raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” sarunā ar Paulu Timrotu viņš atzīst, ka vairs tam nepievērš tik lielu uzmanību un “svarīgāk ir tas, kas cilvēkam ir iekšā, nekā tas, ko viņš uzvelk mugurā.”
Timrots nosaka, ka vienmēr Birmani iedomājas kā cilvēku, kam ir ļoti grūti iziet no mājas, jo kārtīgi jāsataisās – nevar iziet kā pagadās: “Tu sevi manifestē ar to, kas tev ir mugurā, – cilvēki tev uzmet aci.” Uz ko modes mākslinieks norāda, ka “jebkurš cilvēks sevi manifestē ar to, kas viņam ir mugurā.” Vai tas arī nozīmē, ka ir lielāka atbildība?
“Man ir mazāka atbildība,” teic Birmanis, “Es vienkārši tam nepievēršu vairs uzmanību.” Vaicāts, vai tagad savā garderobē vairs nav nekā, ko kļūdaini uzvilkt, modes mākslinieks atbild, ka tā zināmā mērā ir taisnība, taču šobrīd vairs vienkārši tam nepievērš tādu uzmanību: “Es pievēršu, ja es zinu, ka man jādodas kaut kur, kur man ir jābūt pārdomāti.. Apģērbs ir komunikācijas instruments īstenībā.”
Savukārt Timrots uzskata, ka cilvēks ir labi apģērbies, ja to nevar pamanīt, taču Birmanis tam nepiekrīt: “Ir dažādu publisku specialitāšu vai profesiju, vai nodarbes cilvēki, kuru uzdevums ir būt pamanītiem, kuru uzdevums ir signalizēt caur savu apģērbu, kas viņi tādi ir, ko viņi domā, ko viņi grib, ko viņi grib piesaistīt un tā tālāk. It sevišķi tie ir mūziķi, un arī modē tā ir.”
Viņš turpina: “Man liekas, ka daudz svarīgāk ir tas, kas cilvēkam ir iekšā, nekā tas, ko viņš uzvelk mugurā. Būtībā tās “ādiņas” jau var nomainīt. Viens no uzdevumiem, ko es saviem jauniešiem uzdodu, tas ir, teiksim, personības transformācija laikā, un tad ir ļoti interesanti, ko viņi atrod, kā cilvēki tranformējušies. Tur brīnumaini, kā cilvēks pietiekoši īsā laikā, ejot kaut kādiem dzīves posmiem cauri, pazīstami cilvēki, kā viņi ir mainījušies.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
