Raidījumā “Noturības kodols” Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, kurš jau ilgāku laiku pēta satiksmes kultūru Latvijā, meklē atbildes uz jautājumiem – vai pēc tā, kāds ir autovadītājs, var noteikt, kāds viņš ir cilvēks, kā arī – kāpēc tomēr daļa cilvēku automašīnu vada pārgalvīgi un agresīvi?
“Ir tāds teiciens, ko lieto vietā, nevietā – mēs braucam tā, kā mēs dzīvojam,” par autovadītāju braukšanas stilu teic Austers, “Viens no kodolelementiem būs arī mūsu personība plašā nozīmē.” Profesors atminas vienu no pirmajiem pētījumiem, ko savulaik veica kopā ar Viesturu Reņģi, – par to, kādā veidā cilvēki ir gatavi apkrāpt savu darba devēju, piemēram, kaut ko nozogot.
“Apmēram tā, kā tajā anekdotē, ka puika atnāk no skolas mājās, saka: “Tēti, tev jāiet uz skolu. Klases audzinātāja tevi sauc!” “Ko tu izdarīji?” “Es Pēterītim zīmuli nozagu.” “Paklausies, tu taču man varēji paprasīt, es no darba būtu atnesis!” Ja cilvēks ir gatavs kaut ko nozagt darbā vai piestādīt neesošus rēķinus un tam līdzīgas lietas, viņš ar lielāku varbūtību apzināti un rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus – tas iet roku rokā,” viņš skaidro.
“Tas ir plašāks lauks, kā domāt par drošu braukšanu, jo ne jau vienmēr droša braukšana ir jāsāk ar cilvēku mācīšanu pareizi braukt, sodīšanu. Īstenībā reizēm var sākt arī ar to, ka cilvēki maksā nodokļus – panākt kaut ko, ka cilvēks kļūst likumpaklausīgāks, saprot, kāpēc tas ir vajadzīgs, ka tā tomēr ir mijiedarbība, ka labāk ir dzīvot tādā vidē, kur visi vairāk vai mazāk (labāk vairāk un retu reizi maz) ievēro noteiktus noteikumus, ka beigās visiem būs labāk. Sākt var ar daudzām lietām, un tas viss, protams, ir saistīts,” norāda profesors.
Tomēr, vai viens no skaidrojumiem, kāpēc daļa autovadītāju brauc pārgalvīgi, varētu būt, ka viņi nespēj iztēloties, kā citi jūtas? “Jā, noteikti, tas ir viens no – tāds egocentrisms ļoti plašā nozīmē, sākot no tā, ka tu nedomā, kā tava uzvedība atstāj iespaidu uz citu uzvedību,” nosaka Austers, papildinot, ka vēl skaidrojums meklējams tajā – “mēs domājam, ka mēs neietekmējamo spējam ietekmēt vairāk, nekā mēs spējam. Tā ir visiem tāda tendence.”
Vēl vienu traku lietu nosauc satiksmes kultūras pētnieks: “Mēs jau neesam ļoti labi savas uzvedības adaptētāji dažādām situācijām. Teiksim, ja kaut kas strauji uz ceļa mainās, tad var paiet vairākas minūtes līdz mēs piemērojamies jauniem apstākļiem. Ja tagad ilgi ir bijis sauss laiks vasarā, tad sākas lietus, – protams, ka uz ceļa ir putekļu kārtiņa, kas pārvēršas tā kā smērvielā. Par spīti tam, ka ir sācies spēcīgs lietus, mēs varbūt turpinām braukt visnotaļ ātri – tas tādās situācijās var izraisīt ļoti nepatīkamus ceļu satiksmes negadījumus.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
