Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viesojas uzņēmējs, zinātņu doktors, arhitektu biroja “SEP” vadītājs un basketbola entuziasts Mārtiņš Lauva. Saruna sākas ar bērnības atmiņām un mūziku, bet ātri pāraug principiālā diskusijā par disciplīnu, izglītību un valsts atbildību. Personīgais šajā stāstā nav pašmērķis – tas kļūst par pamatu viņa skatījumam uz pienākumu pret sabiedrību.
“Visi man tuvākie cilvēki zina, ka man dzīvē ir trīs lietas – ģimene, bizness un basketbols,” saka Lauva. Viņš neslēpj, ka tieši ģimene ir viņa centrālā vērtība: “Ģimene ir tā mana narkotika, mans hobijs, mana atkarība.” Lauva uzsver, ka laiks ar bērniem nav atliekams resurss, tas jāizmanto tagad, jo vēlāk tā vienkārši vairs nebūs tādā apjomā.
Viņa ceļš sākās sporta zālē. Jaunībā treneris viņam pateicis: “Mārtiņ, tu taču saproti, ka basketbolā no tevis nekas nebūs?” Tajā brīdī tas bijis trieciens, bet tieši šī frāze kļuvusi par pagrieziena punktu. Lauva atzīst – profesionālais sports nav domāts visiem, un ilūzijas var būt bīstamas.
“Man kā cilvēkam sports iedeva disciplīnu, disciplīnu, vēlreiz disciplīnu,” uzsver uzņēmējs un piebilst: “Deviņdesmit deviņiem procentiem no visiem jauniešiem, kas trenējas basketbolā, profesionāla nākotne nebūs.” Šī atziņa nav domāta, lai atņemtu sapņus, bet lai atgādinātu – sports vispirms ir rakstura skola, nevis garantēts ceļš uz slavu.
Tieši šī disciplīna vēlāk pārtapusi biznesa domāšanā. “Lai nopelnītu tik daudz, lai šajā dzīvē nevarētu iztērēt, ir jāaiziet caur elli,” uzskata Lauva, noraidot mītus par ātru veiksmi. “Neviens stāsts nav bijis vienkāršs,” viņš papildina, uzsverot, ka aiz redzamajiem panākumiem stāv gadi ar milzīgu slodzi.
Izglītība šajā modelī nav dekorācija. “Es ļoti ticu izglītībai,” norāda Lauva. Doktora grāds ekonomikā viņam prasījis 12 gadus, un atskatoties viņš atzīst: “Ja es būtu zinājis, ka tas būs tik smagi, es nekad nebūtu sācis.” Tomēr tieši šis ceļš ļāvis viņam šodien pašam stāvēt auditorijas priekšā un atbalstīt studentus ar stipendijām – ne tikai vārdos, bet darbos.
Saruna nonāk pie jautājuma, kas izskan visskaidrāk. “Ja tu gribi šajā valstī dzīvot, tad tev ir jāpasaka paldies par tām iespējām, ko šī valsts tev ir devusi,” uzsver Lauva: “Vienīgais tautas patriotisma kritērijs ir – cik tu nodokļus nomaksā no saviem ienākumiem.” Diskusijas par politiķu kļūdām viņš uzskata par sekundārām – primārā ir personīgā atbildība.
Savukārt noslēgumā uzņēmējs atsaucas uz šķietami neiespējamo. “Ja kāds man dzīvē saka, ka kaut kas nav iespējams, iepazīsties ar Eminema stāstu,” saka Lauva. Taču viņa vēstījums paliek piezemēts – panākumi ir iespējami, bet būtiskākais ir tas, ko ar tiem izdari sabiedrības labā.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
