Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viesojas Saeimas deputāts, uzņēmējs un biedrības “Auto asociācija” valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs – saruna, kas sākas ar auto un piedzīvojumiem, bet ātri pāraug dziļā stāstā par dzīves jēgu, sāpīgiem pagriezieniem un apzinātu izvēli mainīt Latviju. No bērnības garāžās līdz ratiņkrēslam un politikai – Kulberga pieredze ir intensīva, personiska un brīžiem skarbi atklāta.
Kulbergs neslēpj, ka viņa dzīves pamats ir kustība, piedzīvojums un degsme. Jau bērnībā viņš auga antīko automobiļu vidē, un šī vide kļuva par neatņemamu identitātes daļu. “Dzīve ir jāsvin,” saka Kulbergs, uzsverot, ka arī ģimenē viņš cenšas iedzīvināt piedzīvojuma garu. Viņam svarīgas ir ne tikai lietas, bet stāsti – arī automašīnām, kurām, kā viņš uzsver, jābūt ar “dvēseli”.
Ne mazāk svarīga viņa ikdienas daļa ir sports un mūzika – abas jomas, kas palīdz noturēt ritmu un emocijas. Tomēr sarunas centrā nonāk pavisam cits pagrieziena punkts jeb smagā autoavārija, kas uz laiku pilnībā izmainīja viņa dzīvi. “Tas bija tāds likteņpirksts,” atceras Kulbergs, stāstot par frontālo sadursmi, kurā viņš guva smagas traumas.
“Pusotra sekunde, tomēr neko tu nepaspēj izdarīt,” viņš saka, atklājot, cik trausla ir kontroles ilūzija, un piebilst: “Es saku: “Andri, šoreiz šis būs slikti, šis būs pat nopietni.”” Pēc avārijas uzņēmējs nonāca ratiņkrēslā un pirmo reizi ieraudzīja realitāti, ar kādu Latvijā saskaras cilvēki ar kustību traucējumiem.
Tieši šī pieredze kļuva par vienu no katalizatoriem viņa dzīves pārvērtībām. Kulbergs atzīst, ka ilgu laiku juties “ne savā ādā”, līdz nonāca pie jautājuma par dzīves jēgu. “Man liekas, svarīgākais vispār ir katram no mums uz šīs zemes – kas ir tava misija?” viņš retoriski jautā. “Es degu par valsti,” par sevi saka Kulbergs, skaidrojot savu lēmumu iesaistīties politikā un vēlmi panākt reālas pārmaiņas.
Līdzās darbam un idejām liela nozīme viņa dzīvē ir ģimenei. Sarunā izskan gan stāsts par nejaušo iepazīšanos ar sievu, gan par kopīgiem piedzīvojumiem – no spontāniem braucieniem ar motociklu līdz pat vairāk nekā 7000 kilometru garam ceļojumam uz Sardīniju. “Valstij ir jābūt tradīcijām, arī nācijai. Un tradīcijām ir jābūt ģimenē,” uzsver Kulbergs, stāstot par ģimenes rituāliem – no Baltā galdauta svētkiem līdz kopīgiem braucieniem dabā.
Vienlaikus viņš asi iezīmē arī savu redzējumu par Latviju. Kulbergs uzskata, ka sabiedrībai jāaug gan vērtībās, gan attieksmē citam pret citu. “Zāle nekad nav zaļāka tur, ārpusē,” viņš saka, uzsverot, ka Latvija ir vieta, kurā jāiegulda, nevis jāmeklē alternatīvas. Politiķa motivācija ir arī personiska – vēlme radīt labāku vidi saviem bērniem un nākamajām paaudzēm.
Sarunas noslēgumā Kulbergs atgriežas pie galvenā – spējas piecelties. Viņš uzsver, ka dzīve neizbēgami met izaicinājumus, taču attieksme nosaka iznākumu. “Nav bezizeju. Nekad nav bezizeja. Vienmēr ir izeja,” saka Kulbergs, kurš vairākkārt uzsver, ka dzīvē galvenais ir nepārstāt mēģināt.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
