Digitalizācija uzņēmumiem kļuvusi par robežšķirtni starp izaugsmi un iestrēgšanu. To spilgti apliecina uzņēmuma “Industrek” valdes priekšsēdētāja Mareka Cišeiko pieredze. Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” viņš atklāj, kā uzņēmums no haotiskas datu pārvaldības nonāca līdz pārskatāmai sistēmai, kas ļāvusi ne tikai sakārtot ikdienu, bet arī turpināt attīstību.
Uzņēmuma attīstība sākusies metālapstrādē, taču straujā izaugsme ātri izgaismojusi būtisku problēmu – informācija un procesi vairs nebija pārvaldāmi. Dažādi “Excel” faili, piezīmju bloki un nesavienotas datubāzes radīja situāciju, kur uzņēmums faktiski sāka bremzēties. “Jutām to, ka sākam paklupt – uzņēmuma augšana vairs nav iespējama, jo netiekam galā ar uzdevumu vadību,” atzīst Cišeiko.
Risinājums bija digitalizācija, taču ceļš līdz tai nebija vienkāršs. Sākotnēji uzņēmums meklēja vienu universālu risinājumu, kas atrisinātu visas problēmas, taču tādu neizdevās atrast, tāpēc tika pieņemts lēmums iet pakāpeniski jeb pa blokiem. Tika ieviestas ERP, CRM un uzdevumu vadības sistēmas, paralēli definējot skaidrus mērķus un procesus.
“Bez digitalizācijas es neredzu tam iespēju,” uzsver Cišeiko, skaidrojot, ka mūsdienu ekonomikas apstākļos efektivitāte ir izšķiroša. Viens no svarīgākajiem posmiem bija ne tikai tehnoloģiju izvēle, bet arī pats ieviešanas process – sākot no mērķu definēšanas līdz iepirkumam un sadarbībai ar ieviesējiem. Būtisks izaicinājums bija vienoties par kopīgu pieeju un izpratni, kā sistēmas darbosies praksē.
Rezultātā uzņēmums no izkaisītiem datiem pārgāja uz vienotu sistēmu, kur viss ir pārskatāms un pieejams vienuviet. Savukārt ieguvumi kļuva redzami salīdzinoši ātri. “Rezultāts jau pirmajos trīs mēnešos bija precīzi dati reāllaikā,” stāsta Cišeiko. Ja iepriekš informācija bija sadrumstalota, tad tagad uzņēmums var sekot līdzi procesiem vienā sistēmā un savlaicīgi pamanīt problēmas.
Tas ļāva arī definēt un sekot KPI pārdošanā, projektvadībā un ražošanā. “Uzdevumu vadību mēs esam pilnībā “nokopuši” – tas ir labākais, kas ar mums varēja notikt,” viņš piebilst. Tāpat digitalizācija ietekmējusi arī darbiniekus. Lai gan sākumā bijušas bažas un piesardzība, ar laiku jaunie rīki kļuvuši par ikdienas normu.
Skaidri definēti pienākumi, izmērāmi rezultāti un pieejami dati radījuši lielāku motivāciju, bet komandas darbs kļuvis strukturētāks. Uzņēmumā izveidota arī iekšēja zināšanu apmaiņa – tie, kas sistēmas apguva ātrāk, palīdzēja pārējiem.
Noslēgumā Cišeiko uzsver – vilcināšanās ir lielākā kļūda. “Sliktākais, ko darīt, ir nedarīt neko,” viņš saka. Dažkārt lēmums digitalizēties nenāk viegli, bet tieši tas bieži kļūst par pagrieziena punktu, kas ļauj uzņēmumam kustēties uz priekšu, nevis palikt uz vietas.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
