Tuvojoties 3. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijā sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Līdz ar politisko aktivitāti pieaug arī risks, ka informatīvajā telpā varētu tikt izplatītas viltus ziņas un mērķtiecīgi veidota dezinformācija. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vēlētāju ietekmēšanai var tikt izmantoti mākslīgā intelekta rīki.
Raidījuma “Ziņu detektīvs” pirmajā jaunās sezonas epizodē žurnāliste Agnese Vasermane pievēršas tā sauktajai datu indēšanai jeb data poisoning. Tā ir mērķtiecīga informācijas avotu un tīmekļvietņu veidošana, lai tajās ievietoto saturu mākslīgā intelekta rīki atpazītu un vēlāk pasniegtu kā ticamu informāciju vai izmantotu šaubu radīšanai.
Par šiem riskiem jūnija sākumā Rīgā notikušajā NATO “StratCom Dialogue” konferencē diskutēja arī starptautiskie eksperti. Vienā no paneļdiskusijām uzmanība tika veltīta tam, kā mākslīgi veidots saturs var ietekmēt lielo valodu modeļu sniegtās atbildes.
Latvija varētu kļūt par informatīvo operāciju mērķi
Dezinformācijas pētnieks un “Lecdata” draudu izlūkošanas direktors Romāns Osadčuks uzskata, ka riski Latvijai noteikti pastāv. Viņš norāda, ka Ukraina un Baltijas valstis atrodas līdzās Krievijai, tādēļ Latvija varētu būt viena no Krievijas informatīvo operāciju mērķiem.
Eksperts pieļauj, ka ietekmēšanas mēģinājumos varētu tikt izmantoti lielie valodu modeļi. Informatīvajā telpā varētu parādīties publikācijas par kandidātiem, vēlēšanu procesu vai jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu godīgumu.
“Visticamāk, tie būs mēģinājumi publicēt kādus dokumentus, publikācijas un rakstus par vēlēšanu procesu Latvijā, mēģinot to ievirzīt viņiem vēlamā gultnē,” skaidro Osadčuks.
Daļa šādas informācijas varētu tikt publicēta krievu valodā. Tas nozīmētu, ka, uzdodot mākslīgā intelekta rīkam jautājumu krieviski, lietotājs varētu saņemt jau iepriekš sagatavotā informācijā balstītu atbildi, kas vērsta noteiktā virzienā.
Mākslīgā intelekta atbildes var radīt šaubas
Viens no iespējamajiem mērķiem ir radīt troksni informatīvajā telpā. Cilvēks varētu mākslīgā intelekta čatbotam jautāt, vai konkrēta informācija ir patiesa, vai vēlēšanu procesam var uzticēties, taču saņemtā atbilde varētu būt balstīta neprecīzos vai ar noteiktu nolūku radītos avotos.
Pēc tam, mēģinot informāciju pārbaudīt, cilvēks varētu atkal nonākt pie tiem pašiem avotiem. Tādējādi var rasties iespaids, ka apgalvojumam ir vairāki apstiprinājumi, lai gan sākotnējā informācija radīta mērķtiecīgi.
Kā piemēru eksperts min jautājumu: “Vai es varu uzticēties vēlēšanām?” Atbildē mākslīgā intelekta rīks varētu norādīt uz avotiem, kas liek apšaubīt vēlēšanu procesu.
Bīstamākais laiks – īsi pirms vēlēšanām
Lai gan informatīvo operāciju pamati var tikt veidoti vairākus mēnešus iepriekš, visbīstamākais periods varētu sākties dažas nedēļas pirms vēlēšanām.
Osadčuks norāda, ka būtiskākās varētu būt pēdējās četras, trīs vai divas nedēļas. Īpaši nozīmīgas ir pēdējās dienas, kad daļa vēlētāju vēl tikai izlemj, par ko balsot.
“Pamati tiks ielikti vairākus mēnešus iepriekš, bet bīstamākās ir četras, trīs un divas nedēļas pirms vēlēšanām,” uzsver eksperts.
Jāpārbauda ne tikai atbilde, bet arī tās avoti
Galvenais ieteikums ir akli neuzticēties internetā vai mākslīgā intelekta rīkos redzamajai informācijai. Lielo valodu modeļi izmanto internetā pieejamos resursus, tādēļ būtiski pārbaudīt, uz kādiem avotiem tie atsaucas.
Ja avots nav pazīstams, jānoskaidro, kam tas pieder, kas aiz tā stāv un kādu informāciju tas publicē. Aizdomas var radīt arī vietne, kas izveidota pavisam nesen.
Eksperts aicina atvērt pie atbildes norādītās saites, izlasīt citētos rakstus un saprast, kas tajos patiesībā teikts. Ja avots nav pazīstams un tā uzticamību nav iespējams pārbaudīt, uz tajā sniegto informāciju nevajadzētu paļauties.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
