Vasaras sezonā līdz 1. augustam Gaujas Nacionālajā parkā tūrisma uzņēmēji nedrīkst organizēt publiskas laivu, SUP un kajaku ekskursijas ar gidu, jo to paredz spēkā esošie dabas aizsardzības noteikumi.
Ierobežojumi ieviesti, lai putnu ligzdošanas un zivju nārsta laikā mazinātu cilvēku radīto traucējumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Taču cilvēki, kuri paši iznomā laivas un dodas upē individuāli, šajos pašos upju posmos to drīkst darīt arī turpmāk.
Tieši šī pretruna kļūst par galveno diskusijas tematu raidījumā “Zaļais stūris”, kur Latvijas Dabas tūrisma asociācijas (LDTA) valdes loceklis, uzņēmējs Vents Strautmanis un Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Agnese Balandiņa spriež, vai pašreizējā kārtība patiešām palīdz sasniegt savu mērķi – aizsargāt dabu.
Uzņēmēji: mēs izglītojam cilvēkus, bet braukt nedrīkst
Strautmanis uzskata, ka esošā kārtība soda tieši tos uzņēmējus, kuri cenšas dabā strādāt atbildīgi. Viņa organizētajās SUP, kanoe un kajaku ekskursijās dalībnieki ne tikai pavada laiku dabā, bet arī uzzina, kur nedrīkst izkāpt krastā, kāpēc nevajadzētu traucēt putnus un zivju nārstu, kā arī neatstāt aiz sevis atkritumus.
Uzņēmēji apgalvo, ka viņiem tiek aizliegtas tieši tās ekskursijas, kuru laikā cilvēki tiek izglītoti par dabas saudzēšanu. Tikmēr cilvēki, kuri paši iznomā laivas un dodas upē individuāli, tajos pašos posmos to drīkst darīt arī turpmāk.
Kā piemēru Strautmanis min Braslas upi, kur, pēc viņa teiktā, dažu stundu laikā ūdenī dodas simtiem individuālu laivotāju, kamēr organizētās gida vadītās ekskursijas šajā pašā posmā rīkot nedrīkst.
Atšķirība ir juridiskajā statusā – uzņēmēja organizēta gida vadīta ekskursija tiek uzskatīta par publisku pasākumu, savukārt cilvēki, kuri dodas upē paši, tiek uzskatīti par individuāliem dabas apmeklētājiem.
“Mēs braucam ar gidu, stāstām, kāpēc šeit nevajag kāpt ārā, kāpēc šeit nevajag traucēt dabu, un mums ir aizliegts to darīt.”
Strautmanis uzsver, ka šāda pieeja neveicina ne dabas izglītošanu, ne ilgtspējīgu tūrismu, piebilstot, ka problēma tiek aktualizēta jau gadiem. Tāpat viņš atzīst, ka arvien grūtāk pieņemt argumentu, ka viss notiek tikai tāpēc, ka to paredz spēkā esošie noteikumi.
“Man ir apnicis dzirdēt – tāds ir likums, mēs cenšamies to mainīt,” saka uzņēmējs, norādot, ka tieši organizētās ekskursijas palīdzētu cilvēkiem dabā uzvesties atbildīgāk.
Dabas aizsardzības pārvalde: problēma ir zināma, un izmaiņas top
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve norāda, ka līdzīga situācija atsevišķās aizsargājamās dabas teritorijās ir arī citviet Latvijā, taču šoreiz diskusija ir par spēkā esošajiem Gaujas Nacionālā parka noteikumiem. Tie izstrādāti pirms vairākiem gadiem, ņemot vērā tā laika situāciju. Kopš tā laika dabas tūrisms ir būtiski attīstījies, tāpēc tiek gatavotas izmaiņas.
Balandiņa norāda, ka pašreizējā kārtība ierobežo tieši publiskus pasākumus, kamēr individuāli dabas apmeklētāji tiek vērtēti citādi.
“Ja skatāmies pēc būtības, Ventam ir taisnība.”
Balandiņa uzsver, ka, ja dabai tiek radīts traucējums, nav būtiskas atšķirības, vai to rada individuāli apmeklētāji vai organizēta tūrisma grupa. Viņasprāt, tieši nelielas grupas ar zinošu gidu ir viens no ilgtspējīga dabas tūrisma virzieniem, ko Dabas aizsardzības pārvalde vēlas attīstīt.
Viņa atklāj, ka jaunais Gaujas Nacionālā parka noteikumu projekts jau ir sagatavots, taču vēl nav apstiprināts. Tajā paredzētas izmaiņas, kas varētu palīdzēt risināt šo situāciju. Vienlaikus Balandiņa atzīst: “Vents ir diezgan precīzi nolasījis, ko nozīmē ilgtspējīgs tūrisms,” tomēr likumu maiņa valsts pārvaldē prasa laiku.
Lai gan abu pušu skatījums uz esošo kārtību atšķiras, diskusijas noslēgumā gan Strautmanis, gan Balandiņa ir vienisprātis, ka risinājums meklējams dialogā un noteikumu pilnveidošanā. Abi uzsver – jautājums nav par to, vai daba ir jāaizsargā, bet gan par to, kā to darīt tā, lai vienlaikus būtu iespējams attīstīt arī atbildīgu dabas tūrismu.
