Kur bērni meklē atbildes uz jautājumiem par ķermeni, attiecībām un seksualitāti? Ja tās netiek saņemtas no pieaugušajiem, bērni tās nereti atrod internetā, brīdina biedrības “Papardes zieds” pārstāvji. Par to raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” diskutē biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle un organizācijas padomes loceklis, uzņēmējs Mārtiņš Gineitis.
“Papardes zieds” Latvijā darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Arī šodien, kā atzīst Ķelle, daudziem pieaugušajiem joprojām ir grūti runāt par ķermeni un attiecībām, jo paši bērnībā šādu izglītību nav saņēmuši.
“Ja mēs, profesionāļi, nezinām, kā runāt, mēs nevaram sagaidīt, ka sabiedrība kopumā pati mācīsies.”
Tāpēc organizācija darbojas ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar skolotājiem, vecākiem un citiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem. Vienlaikus Ķelle uzsver, ka vecāki joprojām var būt bērna uzticamākie padomdevēji laikā, kad rodas jautājumi par ķermeni un attiecībām.
Skolās visbiežāk tiek pieprasītas nodarbības par pubertāti, savukārt visretāk – par seksuāli transmisīvajām infekcijām un kontracepciju.
Pēc Ķelles domām, tas raksturo pieaugušo attieksmi – tiek pieņemts, ka vidusskolēni šīs zināšanas jau var iegūt sociālajos tīklos un par šīm tēmām skolā vairs nav nepieciešams runāt. Pēc viņas teiktā, Latvija joprojām ir starp Eiropas valstīm ar vieniem no augstākajiem HIV un seksuāli transmisīvo infekciju izplatības rādītājiem.
Tāpat Ķelle atgādina, ka līdz 2005. gadam Latvijā bija izveidota veselības mācības sistēma ar īpaši sagatavotiem pedagogiem, un šo priekšmetu nevarēja pasniegt jebkurš skolotājs. Viņas ieskatā tas ir viens no iemesliem, kāpēc gan skolotājiem, gan vecākiem nereti trūkst pārliecības, runājot ar bērniem par šiem jautājumiem.
Savukārt Gineitis dalās ar pieredzi, kad skolā netika atļauts rīkot “Papardes zieda” nodarbības. Tas, viņaprāt, spilgti parāda, cik piesardzīgi sabiedrība joprojām izturas pret šo tēmu. Bērniem šādas zināšanas jāsaņem gan ģimenē, gan skolā, iesaistot arī speciālistus, jo tas ir visas sabiedrības kopīgs pienākums.
Gineitis uzsver, ka, nesaņemot drošu un zinātniski pamatotu informāciju no pieaugušajiem un speciālistiem, bērni atbildes nereti meklē pornogrāfijā, kas rada greizu priekšstatu par ķermeni, attiecībām un piekrišanu.
Viņaprāt, pieaugušajiem nevajadzētu gaidīt līdz rodas problēmas, bet bērniem laikus sniegt vecumam atbilstošas zināšanas, salīdzinot veselības pratības nozīmi ar satiksmes noteikumu apguvi, – bērniem ir jāiedod “ceļazīmes” arī viņu pašu attīstībā un attiecību veidošanā.
Raidījumā tiek runāts arī par bērniem un jauniešiem ar attīstības traucējumiem. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Ķelle norāda, ka šie bērni ir piecas reizes vairāk pakļauti vardarbības, infekciju un negribētas grūtniecības riskam, tādēļ viņiem īpaši nepieciešama saprotama un pielāgota informācija par ķermeni, robežām un piekrišanu.
“Ja mēs viņiem šo neiedodam, mēs, es domāju, nodarām tādu savā ziņā kaitējumu šiem bērniem. Mēs viņus absolūti nepasargājam no vides.”
Tieši tāpēc, pēc Ķelles domām, bērniem un jauniešiem ar attīstības traucējumiem īpaši svarīgi ir pieejami un saprotami mācību materiāli, kas palīdz izprast savu ķermeni, robežas un drošību.
Abi viesi ir pārliecināti, ka atklātas sarunas un pilnvērtīga veselības mācība skolās ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai bērni un jaunieši iegūtu vecumam atbilstošas zināšanas par ķermeni, attiecībām, piekrišanu, drošību un mentālo veselību, kā arī spētu pieņemt informētus un drošus lēmumus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
