“VEF Rīga” jaunais galvenais treneris Jevgēnijs Kosuškins jauno amatu uztver bez skaļiem solījumiem. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš atskatās uz U-20 izlases vēsturisko sudrabu un vērtē izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaras Latvijas basketbols.
Kosuškina saikne ar “VEF Rīga” ir sena – viņš pats ir VEF sporta skolas audzēknis un atzīst, ka savulaik vēlējies nonākt tieši šajā organizācijā. Tagad pienācis brīdis pašam kļūt par galveno treneri, taču Kosuškins uz jauno lomu raugās pragmatiski.
“Es zinu, kur es eju, es zinu, ko no manis gaida. Tas nebūs viegli, bet es apzinos, kas notiek.”
Arī konkrētus mērķus pirms jaunās sezonas Kosuškins publiski nosaukt nesteidzas. “Man labāk patīk izdarīt un pēc tam runāt par mērķiem. Protams, ir kaut kādas iekšējas lietas, ko es gribētu sasniegt, bet negribētu par to runāt publiski, kamēr tas nav izdarīts,” viņš skaidro.
No trim līdzjutējiem līdz pilnai arēnai
2013. gadā Kosuškins kā Artūra Štālberga asistents ar Latvijas U-20 izlasi Eiropas čempionātā Tallinā izcīnīja sudraba medaļu. Viņš atceras, ka treneru kolektīvs tolaik bijis nepieredzējis, taču ļoti motivēts.
“Mēs bijām tādi nepieredzējuši – gan treneri, gan viss korpuss. Visi tādi griboši, un pa lielam neviens neko neprognozēja,” viņš atceras. Kad Kosuškins Štālbergam jautājis par komandas mērķi, atbilde bijusi nepārprotama – ja nebūs medaļas, tā būs vilšanās.
Īpaši spilgti atmiņā palikusi līdzjutēju interese. “Vienā no pirmajām spēlēm mums bija trīs līdzjutēji. Finālā bija pilna zāle. Es nezinu, cik tur – pieci, septiņi tūkstoši. Pārsvarā visi bija par mums,” stāsta Kosuškins.
Mazāka izvēle, bet talanti Latvijā turpina parādīties
Runājot par Latvijas klubu basketbolu, Kosuškins atzīst, ka salīdzinājumā ar Lietuvu atšķirības ir ievērojamas. Kaimiņvalstī ir vairāk komandu, lielākas finansiālās iespējas un plašāks spēlētāju loks, kurā meklēt nākamos talantus. Latvijā izvēle ir mazāka, taču uz nākotni viņš neskatās tikai pesimistiski.
“Varbūt tagad kaut kur skrien cilvēks, kuru neviens nezina, bet pēc pieciem gadiem visi par viņu runās. Latvijā tā notiek.”
Sarunā skarta arī Latvijas izlases situācija un vairāku pieredzējušu basketbolistu atteikumi tai pievienoties. Kosuškins atzīst, ka treneriem tas darbu padara sarežģītāku, tomēr spēlētājus par šādu izvēli nosodīt nevajadzētu.
“Būsim godīgi – katrs veido savu dzīvi, savu finansiālo stāvokli, savu ģimeni. Nevajag apvainoties uz cilvēkiem, ja viņi šoreiz atteicās,” saka treneris, piebilstot: “Mēs visi vienmēr gribam redzēt labākos, bet realitātē dzīvē tas notiek ļoti reti. Diemžēl.”
Veselība un raksturs ceļā uz profesionālo sportu
Runājot par jauno basketbolistu ceļu līdz profesionālajam sportam, Kosuškins kā pirmo priekšnoteikumu nosauc veselību. Viņš atzīst, ka pats neatceras tik daudz nopietnu traumu jauniešiem laikā, kad auga viņa paaudzes spēlētāji. “Es nevaru atcerēties, ka tad, kad mēs bijām tajā vecumā, mums būtu bijis tik daudz traumu,” viņš saka, īpaši pieminot ceļgalu un krustenisko saišu problēmas.
Ar veselību vien gan nepietiek – nepieciešams arī raksturs, neatlaidība un vēlme trenēties. “Pārsvarā tie jaunieši, kuriem ir šīs īpašības, arī kaut ko sasniedz,” uzskata Kosuškins.
Pirmā sezona pie “VEF Rīga” stūres
Tikmēr Kosuškina uzmanība jau ir pievērsta jaunajai “VEF Rīga” sezonai. Komanda gatavošanos sākusi jūlija beigās, bet sastāva komplektēšana vēl turpinās.
Pirmā oficiālā spēle “VEF Rīga” paredzēta 14. septembrī Bulgārijā, kur komanda sāks dalību Basketbola Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā – Kosuškinam tā būs pirmā oficiālā spēle “VEF Rīga” galvenā trenera amatā.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies un skaties ierakstā!
