Nogāzti koki, sausokņi un šķietami nekopts mežs ne vienmēr nozīmē postu – reizēm šādas struktūras tiek radītas apzināti, lai mežā būtu vairāk dzīvesvietu dažādām sugām. Raidījumā “Mežnīca” Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP “LatViaNature” meža biotopa eksperte Sandra Ikauniece skaidro, kas ir meža dabiskošana un kāpēc cilvēks cenšas pasteidzināt procesus, kurus daba ar laiku paveiktu pati.
Vispirms Ikauniece aicina uzmanīgi izturēties pret jēdzieniem “dabisks” un “mākslīgs” mežs. Arī cilvēka stādīts mežs joprojām ir dabiska sistēma – atšķiras tā izcelsme. Vienā gadījumā mežs atjaunojas pats no sēklām vai atvasēm, otrā cilvēks izvēlas un iestāda konkrētus kokus, nereti ekonomisku apsvērumu dēļ.
Mežs kā māja ar tūkstoš dzīvokļiem
Mežam novecojot, tajā pamazām rodas tas, ko ekoloģijā sauc par dabiskajām struktūrām – kritalas, sausokņi, mirusī koksne, izgāztas saknes, atvērumi, slapjas ieplakas, dažāda izmēra un vecuma koki. Tas, kas cilvēka acīm var izskatīties pēc nekārtības, daudzām sugām ir nepieciešama dzīvesvieta.
“Ja mēs ieejam mežā, tas ir kā milzīga simts stāvu ēka ar tūkstoš dzīvokļiem. Un katrā dzīvoklī kāds dzīvo.”
Šajos “dzīvokļos” mājo bezmugurkaulnieki, sēnes, sūnas, ķērpji un citi organismi. Jo vairāk mežā ir šādu dažādu struktūru, jo vairāk dzīvesvietu tas var piedāvāt dažādām sugām.
Īpaša nozīme tāpēc ir veciem mežiem, kuros šāda daudzveidība veidojusies ilgstoši. Ikauniece stāsta, ka pavasarī šāds mežs ir pilns ar dzīvību un skaņām, kamēr vienveidīgā, dažus gadu desmitus vecā stādījumā to ir ievērojami mazāk.
Kāpēc neļaut dabai visu izdarīt pašai?
Te rodas šķietams paradokss – ja runājam par dabisku mežu, kāpēc tajā vispār nepieciešama cilvēka iejaukšanās?
Ikauniece skaidro, ka, atstāts savā ritmā, mežs dabiskotos pats. Taču tas var prasīt 50, 60 vai pat 100 gadus, bet sugām, kurām jau tagad trūkst piemērotu dzīvesvietu, šāds laiks var nebūt dots. Tāpēc atsevišķos gadījumos cilvēks dabiskos procesus mēģina pasteidzināt.
Viens no veidiem ir speciāli radīt mirušo koksni, kokus gredzenojot vai nogāžot, lai tie kļūtu par dzīvesvietu dažādiem organismiem. Tāpat tiek veidoti atvērumi un atsegti smilšaini laukumi.
Vienlaikus Ikauniece uzsver, ka dabiskošanas pasākumi nepieciešami konkrētos gadījumos, nevis kā universāls risinājums ikvienam mežam – cilvēkam nav jācenšas iejaukties visur.
Nepieciešamība pēc dabiskošanas pasākumiem gan nav radusies tukšā vietā. Ikauniece norāda, ka veco mežu platības ir nelielas un intensīvas mežu apsaimniekošanas dēļ dabiskās struktūras ainavas mērogā ir mazāk pieejamas dažādām sugām.
“Ja mēs esam izdarījuši kaut ko uz mīnus pusi, tad mūsu uzdevums ir darīt kaut ko uz plusu pusi,” viņa rezumē.
Kad dabas aizsardzība izskatās pēc meža postīšanas
Dabiskošanas darbi cilvēkam no malas var šķist pilnīgi pretēji dabas aizsardzībai. Mežā tiek gāzti koki, veidoti lieli atvērumi, tehnika izbrauc kāpās, bet nozāģētā koksne paliek turpat.
“Kā izskatās dzīvoklis tad, kad notiek remonts? [..] Tas izskatās šausmīgi. Nu tieši tāpat arī mežā,” Ikauniece raksturo sākotnējo iespaidu.
Viņa min Užavas dabas lieguma piemēru, kur mežainajās kāpās veikti plaši dabiskošanas darbi. Sākotnēji tie raisījuši lielu sabiedrības interesi un jautājumus, taču eksperte stāsta, ka tagad, pēc vairākiem gadiem, jau redzamas pārmaiņas – piemēram, izgaismotajās vietās viņa novērojusi vairāk smiltāju neļķu.
Ne vairāk vai mazāk, bet gudrāk
Uz jautājumu, vai Latvijas mežu nākotnē cilvēkam tajos būtu jādara vairāk vai jāiemācās darīt mazāk, Ikauniece piedāvā trešo variantu: “Es domāju, mūsu nākotnes mežs ir mežs, kurā cilvēks dara gudrāk. Un gudrāk nozīmē – līdzsvars.”
Tas nozīmē nevis sadalīt mežus tikai teritorijās, kurās intensīvi saimnieko, un vietās, kurās nedara neko, bet gudri plānot ilgtermiņā – no meža iegūt ekonomisku labumu un vienlaikus saglabāt tajā lielāku dabas daudzveidību.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
