Zivju bojāeja pēc ekstrēmiem laikapstākļiem, svešzemju sugu izplatība un cilvēku radīti šķēršļi upēs – problēmu Latvijas ūdeņos netrūkst. Tomēr šogad pētniekiem ir arī ilgi gaidītas labas ziņas par lašu mazuļiem. Par notiekošo raidījumā “Zaļais stūris” Māris Olte sarunājas ar Valsts zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Ivaru Putni.
Viena no šīs vasaras satraucošākajām epizodēm bijusi situācija Irbes upē, kur pēc pārplūšanas kritās skābekļa līmenis un tika novērota zivju bojāeja. Putnis norāda, ka pēc stiprām lietavām līdzīga, lai gan ne tik kritiska situācija novērota arī citās upēs.
Vasarā risks ir īpaši augsts – siltā ūdenī skābekļa šķīdība ir zemāka, bet bioloģiskie procesi norisinās straujāk. Ja pārplūšanas laikā upē nonāk liels organisko vielu daudzums, skābeklis var tikt ātri patērēts. “Šādi klimata ekstrēmi efekti būs. Ar tiem ir ļoti grūti cīnīties,” atzīst Putnis, piebilstot, ka tādēļ īpaši svarīgi risināt problēmas, kuras cilvēks tomēr spēj ietekmēt, piemēram, zivju migrācijas šķēršļus.
No divām zivīm līdz vienai no nozīmīgākajām piekrastes sugām
Vēl viena būtiska pārmaiņa Latvijas ūdeņos saistīta ar svešzemju sugām. Putnis uzsver, ka ne katra svešzemju suga automātiski uzskatāma par invazīvu – par tādu tā kļūst, ja rada būtisku negatīvu ietekmi uz vietējām sugām.
Spilgts piemērs ir apaļais jūrasgrundulis. “Viss sākās 2004. gadā ar divām noķertām zivīm Latvijas piekrastē. Likās – lokāla mēroga ihtioloģijas sensācija. Šobrīd tā ir otrā zvejotākā suga visā piekrastē,” stāsta Putnis.
Grundulis ir neizvēlīgs barības ziņā un agresīvs, tādēļ tā klātbūtne var ietekmēt vietējās sugas un izspiest tās no piemērotākajām dzīvotnēm. Taču aina nav viennozīmīga – pats grundulis kļuvis arī par nozīmīgu barības avotu citām zivīm, tostarp mencām un akmeņplekstēm.
Pētnieki meklē arī praktiskus veidus, kā šo sugu izmantot. Putnis stāsta par “Round Goby” projektu, kurā kopā ar citām Baltijas valstīm tiek pētītas iespējas radīt no šīs zivs pārtikas produktus:
“Ja mums nav dabiska plēsēja sistēmā, tad varbūt mēs paši varam pildīt plēsēja lomu un iemācīties viņu lietot uzturā.”
Sarunā Putnis pievēršas arī Baltijas jūras zivju krājumiem, uzsverot, ka situāciju visā jūrā nevar vērtēt vienādi – pat vienas sugas dažādu krājumu stāvoklis var būt atšķirīgs. Pēdējos gados īpašas bažas radījušas brētliņas, taču pēc trim neražīgām paaudzēm pēc kārtas tagad parādījušies pozitīvāki signāli, un divas jaunākās paaudzes pētnieki vērtē kā ražīgas.
Ilgi gaidīta laba ziņa par lašiem
Runājot par migrējošajām zivīm, Putnis atklāj arī kādu īpaši cerīgu šā gada novērojumu: “Šis ir viens no ilgi gaidītiem gadiem, kad mēs redzam pozitīvus signālus attiecībā uz maziem lašiem upēs. Daudzās upēs signāls ir ļoti pozitīvs.”
Labs rezultāts novērots arī Gaujā. Putnis pieļauj, ka pagājušā gada augstā ūdens līmeņa dēļ lašu migrācija sākusies agrāk un zivis upēs ienākušas ātrāk, nekā pētnieki bija gaidījuši. Tas varētu izskaidrot, kāpēc, neraugoties uz pērn ne pārāk veiksmīgo vaislas zivju ieguvi, šogad upēs konstatēts daudz lašu mazuļu.
Vienlaikus migrējošajām zivīm netrūkst apdraudējumu. Viens no tiem saistīts ar roņu populācijas pieaugumu un dzīvnieku koncentrēšanos vietās, kur pulcējas arī zivis. Putnis stāsta, ka šogad Gaujas grīvā iecerēts izmēģināt roņu atbaidīšanu un pēc tam vērtēt, vai tā dod rezultātu.
Aizsprosti paliek problēma, ko iespējams risināt
Atšķirībā no ekstrēmiem laikapstākļiem cilvēku radītie šķēršļi upēs ir problēma, kuru iespējams mazināt. “BIOR” iepriekš apzinājis un prioritizējis šķēršļus, lai noteiktu, kuru likvidēšana zivīm un upju ekosistēmām dotu lielāko ieguvumu.
Putnis uzsver, ka migrācijas šķēršļi un dzīvotņu degradācija ir būtiska problēma, kuras risināšanai vajadzīgs gan finansējums, gan politiskā griba. Vienlaikus viņš novelk skaidru robežu starp pētnieku un politiķu atbildību:
“Zinātnieki nepieņem lēmumus, zinātnieki dod padomu.”
Pašlaik “LIFE RiverFlow” projektā tiek strādāts arī pie konkrētu šķēršļu likvidēšanas. Putnis uzsver, ka svarīgi radīt pirmos piemērus un izmērīt, kādu efektu šķēršļa likvidēšana patiesībā dod. Šādi pirmie piemēri ļautu ar datiem pamatot ieguvumu un daudz skaidrāk vērtēt līdzīgu šķēršļu likvidēšanu arī citviet Latvijas upēs.
