No kosmētikas līdz pat kaulu implantiem – koksnes izmantošanas iespējas kļūst arvien plašākas, taču to attīstībai vajadzīgi zinoši speciālisti. Latvijā līdz 2030. gadam varētu pietrūkt aptuveni 10 tūkstošu augsti kvalificētu dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas speciālistu. Raidījumā “Mežnīca” asociācijas “Latvijas koks” valdes locekle un vadītāja Sigita Alksne stāsta, kā jauniešus ieinteresēt zinātnē un kā tas var ietekmēt kokrūpniecības nākotni.
Kad matemātika kļūst sarežģīta, interese pazūd
Viena no problēmām, par kuru Alksne runā ar bažām, ir jauniešu intereses mazināšanās par eksaktajām zinātnēm. Viņasprāt, īpaši izteikts lūzums vērojams 7.–9. klasē, kad matemātika kļūst sarežģītāka un parādās jauni mācību priekšmeti.
“Nevar šajā vecuma posmā parādīt prezentāciju, izstāstīt, paskatīties grāmatā – hei, nu vai jūs sapratīsiet? Viņiem vajag dot praktiski,” skaidro Alksne.
Tieši šādu pieeju asociācija “Latvijas koks” īsteno ar izglītības iniciatīvu “Lietkoku čemodāns”. Tajā koks kļūst par palīglīdzekli fizikas, ķīmijas, matemātikas un dabaszinātņu apguvē. Skolēni pēta koksnes mitrumu un blīvumu, veido konstrukcijas un ar praktiskiem eksperimentiem iepazīst materiāla īpašības.
Turklāt sarežģītas likumsakarības iespējams izskaidrot pat bērnudārza vecuma bērniem. Piemēram, salīmējot vairākās kārtās saldējuma kociņus un pārbaudot to izturību, var uzskatāmi parādīt, kā materiāla slāņu skaits ietekmē konstrukcijas stiprību. Šādi eksperimenti ir vienkārši un neprasa īpašu aprīkojumu, tāpēc tos iespējams atkārtot arī nelielās skolās.
“Mēs neejam ar koku, mēs ejam ar fiziku, ķīmiju, caur koku materiālu mācoties,” uzsver Alksne.
Pēc viņas stāstītā, iepriekšējā mācību gadā ar šo iniciatīvu sasniegti vairāk nekā 10 tūkstoši skolēnu un novadītas aptuveni 500 nodarbības visā Latvijā. Jauniešu atsaucība esot liela, un īpašu gandarījumu sagādājot brīži, kad pēc nodarbības kāds skolēns sāk interesēties par iepriekš nezināmām profesijām.
“Hei, es to nezināju!” – šādas skolēnu reakcijas Alksne min kā īpaši iepriecinošas. Daži pēc nodarbības vēlas uzzināt vairāk, bet citi pat sāk interesēties par tādām jomām kā koksnes nanoķīmija.
Iniciatīvu ar saviem līdzekļiem, pēc Alksnes teiktā, atbalstījuši vairāk nekā 20 kokapstrādes uzņēmumu, bet Latvijas pieredze sāk piesaistīt uzmanību arī ārvalstīs. Iezīmējušās sadarbības iespējas Igaunijā, savukārt Norvēģijā plānotas nodarbības tur dzīvojošajiem latviešu bērniem.
Koks nav tikai māja, mēbele vai malka
Kamēr ar praktiskiem eksperimentiem skolēnus iepazīstina ar koksnes īpašībām, pati kokrūpniecības nozare meklē arvien jaunus veidus, kā šo materiālu izmantot. Alksne uzsver, ka Latvijas meža resursi un nozares tradīcijas ir nozīmīga priekšrocība, taču nākotnē ar to vien nepietiks.
“Izaicinājums ir tajā, kā ar mazākiem resursiem dabūt vēl lielāku pievienoto vērtību. Nevis aizvedot vairāk kubikmetrus, vairāk kilogramus, bet vai tas viens aizvestais kubikmetrs maksā simts vai tomēr divi tūkstoši? Pie tā ir jāstrādā,” viņa skaidro.
Viens no perspektīvākajiem attīstības virzieniem ir koksnes dziļāka pārstrāde un ķīmija. Lai gan šo materiālu ierasts saistīt ar būvniecību, mēbelēm un kurināmo, tā izmantošanas iespējas ir daudz plašākas – no kosmētikas un farmācijas līdz pat medicīnā izmantojamiem materiāliem.
Kā piemēru Alksne min betulīnu – no bērza iegūstamu vielu, ko iespējams izmantot dažādu produktu, tostarp kosmētikas, izstrādē. Taču pētniecība sniedzas vēl tālāk.
“Kaula implanti no koka. Man liekas, ka kosmoss!” viņa aizrautīgi stāsta par vienu no pētniecības virzieniem. Latvijas zinātnieki pēta iespējas izstrādāt koksnes izcelsmes materiālus kaulu implantiem, taču šādi risinājumi vēl ir izpētes un testēšanas stadijā.
Domājot par nākamajiem desmit gadiem, Alksne īpaši vēlas redzēt pieaugošu jauniešu interesi par kokrūpniecību, inženierzinātnēm un profesionālo izglītību. Viņasprāt, svarīgi panākt, lai darbs ražošanas nozarēs vairs nebūtu viena no jauniešiem vismazāk saistošajām izvēlēm.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
