Vai tiešām grumbas ir galvenais, kas liek mums izskatīties vecākiem? Izrādās, to, cik jauni vai veci izskatāmies, ietekmē ne tikai grumbas, bet arī ādas tonis, pigmentācija un apsārtums. Raidījuma “Tavs labākais laiks” rubrikā “Veselīgi par veselību” Dr. Mauriņa klīnikas dermatoloģe Dr. Juta Maskalāne skaidro, ko āda atklāj par mūsu veselību, kā pareizi par to rūpēties un kādas izmaiņas nedrīkst ignorēt.
Ko par mūsu veselību atklāj ādas izskats?
Runājot par ādas novecošanos, Dr. Maskalāne aicina pievērst uzmanību ne tikai grumbām, bet arī citām ādas izmaiņām:
“Novecošana nekad nav par krunciņām, grumbiņām, bet par veselīgu, vienmērīgu ādas toni.”
Tas nenozīmē, ka grumbām nav nozīmes, taču pigmentācijas plankumi, apsārtums un citas ādas krāsas izmaiņas var vizuāli piešķirt sejai vecāku izskatu pat tad, ja izteiktu grumbu nav daudz. Tāpēc jauneklīga izskata saglabāšanā svarīgas ir ne tikai estētiskās procedūras, bet arī rūpes par ādas veselību kopumā.
“Āda ir mūsu lielākais orgāns, un skaidra lieta, ka āda nav tikai par ādu. Īstenībā āda mums atklāj ļoti, ļoti daudz ko,” skaidro Dr. Maskalāne. Ādas stāvokli ietekmē miega kvalitāte, uzturs, hronisks stress, vitamīnu un minerālvielu trūkums, kā arī hormonālās pārmaiņas. Tāpēc ādas problēmas ne vienmēr iespējams atrisināt, vienkārši nomainot sejas krēmu.
Dermatoloģe uzsver, ka ādas veselība ir svarīgāka par tās izskatu, jo skaistums ir tikai viens no aspektiem. Mūsdienu dermatoloģijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgmūžībai un veselīga dzīvesveida nozīmei ādas novecošanās procesā.
Vai visu dzimumzīmju noņemšana pasargā no melanomas?
Viens no klausītāju jautājumiem skar izplatītu priekšstatu – vai, profilaktiski noņemot visas dzimumzīmes, iespējams izvairīties no melanomas? Dermatoloģe skaidro, ka šāda rīcība nav nepieciešama, jo melanoma var attīstīties arī uz iepriekš neizmainītas ādas.
Daudz svarīgāk ir sekot līdzi ādas izmaiņām un nepieciešamības gadījumā vērsties pie speciālista. Dr. Maskalāne iesaka reizi gadā ieplānot profilaktisku vizīti pie dermatologa, un rudens pēc vasaras sezonas tam ir īpaši piemērots laiks. Pārbaužu biežums gan var atšķirties atkarībā no individuālajiem riska faktoriem. Ja dzimumzīme vai cits ādas veidojums sāk niezēt, asiņot, palielinās vai maina formu vai krāsu, pārbaudi vajadzētu ieplānot pēc iespējas ātrāk.
“Dermatoskops ir mana trešā acs,” saka ārste, skaidrojot, ka bez šīs ierīces vairs nevar iedomāties savu ikdienas darbu. Savukārt digitālā dermatoskopija ļauj fotografēt ādas veidojumus un sekot to izmaiņām ilgākā laika posmā.
Dr. Maskalāne atgādina, ka par ādas aizsardzību jārūpējas visu gadu. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret saules ultravioletajiem stariem, kas veicina ādas priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža risku. Tāpēc arī rudens un ziemas sezonā ir nepieciešams lietot saules aizsarglīdzekļus ar SPF 30 vai augstāku.
Dārga kosmētika un palielināmais spogulis – kas ādai patiesībā vajadzīgs?
Vai augstāka kosmētikas cena garantē labāku ādas kopšanu? Dermatoloģes atbilde ir nepārprotama. “Ne vienmēr dārgāks ir labāks un lētāks ir sliktāks. Nē, tā tas nav,” viņa uzsver, skaidrojot, ka būtiskākās ir produkta aktīvās sastāvdaļas un to piemērotība konkrētajam ādas tipam.
Viens no svarīgākajiem ikdienas kopšanas soļiem ir pareiza sejas attīrīšana. Īpaši svarīgi ir pirms gulētiešanas noņemt dekoratīvo kosmētiku. Pati dermatoloģe jau vairāk nekā desmit gadus priekšroku dod hidrofīlajām eļļām.
Tomēr rūpes par ādu nenozīmē tikai piemērotu produktu izvēli. Maskalāne aicina arī nepārspīlēt ar sava izskata vērtēšanu un pārlieku nekoncentrēties uz katru sīkāko nepilnību: “Metam ārā visus savus palielināmos spoguļus, lūdzu! Tas nav vajadzīgs.” Vērtīgāk ir ieplānot vizīti pie dermatologa, veikt ādas diagnostiku, sastādīt individuālu ādas kopšanas plānu un zinoša speciālista uzraudzībā veikt dažādas procedūras. Dermatoloģisko procedūru klāsts ir plašs un daudzveidīgs, un vienai problēmai var būt vairāki risinājumi. Tāpēc ir svarīgi nevis izvēlēties procedūru pēc tās nosaukuma vai apraksta, bet gan pieņemt lēmumu par piemērotāko ārstēšanu, balstoties uz pieredzējuša dermatologa konsultāciju un individuāli sastādītu ārstēšanas plānu.
Dr. Mauriņa klīnika ir Baltijā vadošā klīnika kāju vēnu slimību ārstēšanā ar 25 gadu pieredzi. Klīnika ir mūsdienīgs daudzprofilu medicīnas centrs, kurā vienuviet pieejami zinoši un profesionāli speciālisti, precīza diagnostika un mūsdienīgas ārstēšanas metodes. No 2012. gada klīnika attīsta arī dermatoloģiju – tiek veikta mūsdienīga ādas diagnostika, kā arī ādas ārstēšana, tai skaitā izmantojot jaunākās lāzermedicīnas iekārtas.
Dr. Mauriņa klīnikas ārstniecības iestādes kods: 010000161.
