Pat izcilu diplomdarbu autori reizēm neuzdrošinās piedalīties konkursos, lai gan viņu pētījumi var būt noderīgi Latvijas ekonomikai. Raidījumā “Latvija zinātnē” Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētnieks, asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs un “Rietumu Bankas” valdes loceklis Sandris Straume diskutē par zinātnes praktisko nozīmi, jauno talantu atbalstu un iespējām veicināt Latvijas ekonomikas attīstību. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar “Rietumu Banku”.
Kā zinātne palīdz pieņemt labākus lēmumus
Zinātniskie pētījumi var palīdzēt uzņēmumiem pieņemt pamatotākus lēmumus, attīstīt jaunus produktus un meklēt risinājumus ekonomikas izaugsmei. Kā uzsver Sandris Straume, būtiski ir ne tikai radīt jaunas idejas, bet arī izvērtēt to praktisko lietderību.
“Zinātnei vajadzētu fokusēties uz tiem jautājumiem, kas palīdzēs mums pietuvoties Eiropas Savienības attīstīto valstu līmenim,” viņš norāda, uzsverot, ka īpaši svarīgi ir meklēt veidus, kā Latvijas uzņēmumi var radīt produktus un pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību, atšķirot šķietami pievilcīgas idejas no zinātniski pamatotiem risinājumiem.
Arī Krasnopjorovs uzsver pētnieku un uzņēmumu sadarbības nozīmi. Lai zinātniskie pētījumi sniegtu praktisku labumu, svarīgi, lai uzņēmumi spētu formulēt konkrētas problēmas un jautājumus, uz kuriem nepieciešamas atbildes. Tas ļautu zinātniekiem pievērsties uzņēmējdarbībā aktuāliem izaicinājumiem un meklēt risinājumus, ko vēlāk iespējams izmantot praksē.
Izcilu diplomdarbu tapšanā būtiska loma arī zinātniskiem vadītājiem
Viens no “Rietumu Bankas” atbalsta piemēriem ir stipendijas LU maģistrantiem. Kā atklāj Sandris Straume, LU fonda stipendiju konkursā piedalījušies 22 pretendenti, no kuriem atbalstu saņēmuši pieci. Finansiāli novērtēti arī viņu darbu vadītāji.
Sandris Straume skaidro, ka stipendijas palīdz studentiem vairāk laika veltīt studijām un pētniecībai, nevis mācīties un rakstīt diplomdarbu tikai vakaros un naktīs pēc algota darba. Vienlaikus viņš uzsver arī pasniedzēju nozīmi jauno speciālistu izaugsmē – labs profesors ne tikai pārzina savu jomu, bet arī spēj studentus ieinteresēt un iedvesmot.
Kad diplomdarbs kļūst vērtīgs arī ārpus augstskolas
Stipendijām pieteiktie pētījumi aptver dažādas Latvijas tautsaimniecībai aktuālas tēmas – iedzīvotāju finanšu pratību, kreditēšanas un uzkrāšanas paradumus, eksporta ietekmi, institūciju kvalitāti un mazo uzņēmumu iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Krasnopjorovs atceras, ka arī viņam pašam studiju laikā bijis svarīgi saprast, vai kāds ārpus augstskolas vispār izlasīs viņa darbu. Viņaprāt, šādi konkursi ir vērtīgi arī tāpēc, ka studentu darbus izlasa un novērtē cilvēki ārpus augstskolas. Turklāt kvalitatīvs pētījums darba devējam var apliecināt studenta analītiskās spējas, kas noder arī ārpus konkrētās pētījuma tēmas.
Izcils darbs, bet students baidās to parādīt
Lai gan studentu pētījumi mēdz būt ļoti kvalitatīvi, ne visi to autori uzdrošinās piedalīties konkursos. Krasnopjorovs stāsta, ka reizēm pats mudina studentus pieteikt savus darbus, taču vēlāk atklājas – viņi to nav izdarījuši, jo uzskata, ka pētījums vēl nav pietiekami labs.
“Ja nav apbalvots, tas neko nenozīmē,” uzsver Krasnopjorovs, aicinot neuztvert neveiksmi vienā konkursā kā sava darba vērtības mērauklu. To iespējams uzlabot vai iesniegt citā konkursā.
Savukārt Sandris Straume uzskata, ka ambīcijas ir svarīgs priekšnoteikums panākumiem gan studijās, gan zinātnē un uzņēmējdarbībā. Viņš atklāj, ka stipendiju pretendentu vērtēšanā uzmanība pievērsta ne tikai pētījumu kvalitātei, bet arī studentu prasmei tos prezentēt, argumentēt secinājumus un atbildēt uz jautājumiem. Šīs prasmes noderēs arī profesionālajā dzīvē.
Noslēgumā Krasnopjorovs pievēršas vēl kādai kļūdai, ko studenti mēdz pieļaut, rakstot diplomdarbu, – koncentrēšanās uz noteiktā lapu skaita sasniegšanu, nevis darba saturu. Pareiza doma diplomdarba rakstīšanas procesā jābūt “man ir tikai astoņdesmit lapas, lai sevi pierādītu,” uzsver pētnieks, aicinot katru lapu izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
