Dezinformācija kļuvusi par nopietnu problēmu arī tūrisma nozarē. Ja agrāk viltus ziņas tūrismā galvenokārt saistījās ar neīstām atsauksmēm viesnīcu interneta vietnēs, tad pēdējos gados nozare arvien biežāk saskaras arī ar koordinētām un mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām, tostarp tādām, kuru īstenošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane apskata, kā maldinoša informācija var ietekmēt tūristu izvēles, galamērķu reputāciju un ceļotāju drošības sajūtu. Savukārt Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingabērziņš skaidro, kā dezinformācija izpaužas tūrisma jomā un kā no tās iespējams izvairīties.
Jūnijā Londonas mērs Sadiks Khans paziņoja par plānu sākt septiņu miljonu mārciņu vērtu starptautisku kampaņu, kuras mērķis ir cīnīties pret dezinformācijas vilni internetā, kas mērķtiecīgi grauj Lielbritānijas galvaspilsētas tēlu. Londona norādījusi, ka naidīgu vēstījumu apjoms pret pilsētu pēdējo divu gadu laikā pieaudzis par 150 līdz 200 procentiem.
Kā viens no piemēriem minēti maldinoši ASV vēstniecības brīdinājumi, ar kuriem radīts iespaids, ka Londona ir “kritusi” un tajā atrasties ir bīstami. Norādīts arī uz līdz pat 15 tūkstošiem ierakstu vietnē X japāņu valodā, kuros Londona maldinoši tēlota kā nedroša vieta. Liela daļa šo vēstījumu tikusi izplatīta arī caur verificētiem kontiem.
No viltus atsauksmēm līdz drošības panikai
Ēriks Lingabērziņš norāda, ka dezinformācija tūrisma nozarē ir klātesoša vairākos veidos. Viens no pirmajiem un joprojām aktuālajiem piemēriem ir viesnīcu un restorānu atsauksmes internetā.
Šķietami tās raksta paši lietotāji, novērtējot viesnīcu, maltīti, restorānu vai apkalpošanu, tomēr ne vienmēr šīs atsauksmes ir īstas. Tās var būt mākslīgi ģenerētas vai veidotas ar mērķi uzlabot vai pasliktināt konkrētas vietas reputāciju.
“Reizēm šīs atsauksmes ir arī mākslīgi ģenerētas, lai vietas saimnieki vai nu palūdz, vai īpaši piestrādā pie tā, lai tās atsauksmes taptu labākas vai sliktākas,” skaidro Lingabērziņš.
Pēdējos piecos gados arvien redzamāks kļuvis arī cits dezinformācijas veids – maldinoši drošības un risku brīdinājumi. Tie nav oficiāli pašvaldību, valsts vai atbildīgo institūciju paziņojumi, bet gan informācija no vietnēm vai avotiem, kas uzdodas par patiesās situācijas pārzinātājiem.
Šādos vēstījumos var tikt pārspīlēti noziedzības, protestu vai citi drošības riski, ar kuriem ceļotājs varētu saskarties konkrētā galamērķī.
Viltus loterijas un ceļojumu piedāvājumi
Līdz ar e-komercijas attīstību tūrisma jomā izplatījies arī viltus izpārdošanu un šķietamu loteriju risks. Ceļotāji var sastapties ar piedāvājumiem laimēt ceļojumu ar luksusa kuģi, lidmašīnu vai nakšņošanu smalkā viesnīcā.
Tomēr aiz šādiem piedāvājumiem var slēpties krāpniecība. Cilvēkam var tikt prasīts veikt šķietamu rezervāciju, bet beigās izrādīties, ka rezervācija nemaz nepastāv.
Šādi gadījumi ir īpaši bīstami tāpēc, ka tie izmanto cilvēku vēlmi ceļot izdevīgāk un iegūt šķietami ekskluzīvu piedāvājumu. Jo pievilcīgāks solījums, jo rūpīgāk jāpārbauda, kas to izplata un vai piedāvājums nāk no uzticama avota.
Mākslīgais intelekts padara maldināšanu pārliecinošāku
Dezinformācijas izplatīšanā tūrisma nozarē arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts. Tas ļauj ātri un bez lieliem izdevumiem radīt vizuāli pievilcīgus, bet maldinošus materiālus.
Lingabērziņš min mākslīgā intelekta radītus galamērķu attēlus, kas var radīt iespaidu, ka konkrētā vieta ir pievilcīgāka, nekā tā patiesībā ir. Tie var arī pārspīlēt vai sagrozīt situāciju, piemēram, rādot lielāku pūli pludmalē vai pilsētā nekā realitātē.
Šādi attēli un vēstījumi var ietekmēt cilvēka lēmumu doties vai nedoties uz konkrētu galamērķi. Tādēļ dezinformācija tūrismā nav tikai reputācijas jautājums – tā var tieši ietekmēt ceļotāju izvēles un nozarei būtiskus ekonomiskus procesus.
Kā atpazīt uzticamus avotus?
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji arvien vairāk pievērš uzmanību tam, kā palīdzēt cilvēkiem atšķirt īstas mājaslapas no neīstām. Ceļotāji tiek aicināti pārbaudīt mājaslapu adreses, informācijas ievietošanas laiku un sociālo mediju kontu izcelsmi.
Būtiski pārliecināties, kurš ir oficiālais konts, kas ir informācijas publicētājs un vai konkrētais avots par saviem paziņojumiem nes atbildību. Tas prasa arī pašu informācijas lietotāju iesaisti – tūristam jāizvērtē, kas ir adrese, kurā viņš nonācis, un kas ir konta turētājs.
Drošības paziņojumu gadījumā īpaši svarīgi sekot oficiālajiem kanāliem. Lingabērziņš uzsver, ka, lai gan ir dažādi influenceri un interešu grupas, kas šķietami zina labāk, tūrisma pakalpojumu sniedzēji aicina paļauties uz informāciju, kas nāk no oficiāla avota.
Latvijas gadījumā ceļotājiem tiek minēts “Ceļo droši” – vieta, kas palīdz iegūt drošības informāciju par ceļošanu. Līdzīgi arī citās valstīs jāskatās, no kurienes informācija nāk, un jāvērtē tās avots tāpat kā citās jomās.
Dezinformācija tūrisma nozarē vairs nav tikai atsevišķa nepatiesa atsauksme vai pārlieku skaists reklāmas attēls. Tā var kļūt par mērķtiecīgu kampaņu, kas grauj pilsētu tēlu, maldina ceļotājus un ietekmē lēmumus par to, kurp doties un kam uzticēties.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
