Atvaļinājuma laikā gribas atpūsties ne tikai no darba, bet arī no ikdienas noteikumiem. Vēl viena kafija, spontānas vakariņas, taksometrs sabiedriskā transporta vietā vai neplānota ekskursija šķiet nelieli izdevumi, kas konkrētajā brīdī neko daudz nemaina. Tomēr ceļojuma beigās tie var izveidot ievērojamu summu.
Visbiežāk problēma nav viens pārāk dārgs pirkums. Nauda pakāpeniski pazūd daudzos mazos maksājumos, piemēram, lidostas uzkodās, transportā, ieejas biļetēs, saldējumos, suvenīros, pludmales inventārā un pirkumos, kuri tiek pamatoti ar domu: “Atvaļinājumā taču drīkst.”
Radio SWH dienas programmas “Tavs labākais laiks” ētera personība Madara Kivkucāne rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina, ka atvaļinājuma budžets nav paredzēts, lai sev liegtu ceļojuma priekus. Gluži pretēji – neliels plāns pirms došanās ceļā palīdz atpūsties mierīgāk un mazina stresu par naudu.
Aprēķini ne tikai biļešu un viesnīcas cenu
Meklējot ceļojumu, uzmanība parasti vispirms tiek pievērsta aviobiļešu un naktsmītnes cenai. Ja abi piedāvājumi šķiet izdevīgi, var rasties priekšstats, ka atrasts lēts atvaļinājums. Taču biļetes un viesnīca ir tikai daļa no kopējām izmaksām.
Budžetā jāiekļauj arī:
- bagāža un sēdvietu rezervēšana;
- nokļūšana līdz lidostai un atpakaļ;
- automašīnas stāvvieta;
- ceļojumu apdrošināšana;
- auto noma, degviela un depozīts;
- sabiedriskais transports vai taksometri;
- tūrisma nodevas un citas maksas naktsmītnē.
Vērts pārbaudīt arī to, kas jau ir iekļauts rezervācijas cenā. Piemēram, šķietami lētāka viesnīca var kļūt dārgāka, ja katru dienu atsevišķi jāmaksā par brokastīm, stāvvietu vai nokļūšanu līdz pilsētas centram.
Tikai pēc visu lielāko izmaksu apkopošanas var saprast, cik ceļojums patiesībā maksās.
Sadali izdevumus četrās kategorijās
Lai budžets būtu pārskatāms, nav nepieciešama sarežģīta tabula. Pietiek izdevumus sadalīt četrās pamatkategorijās: ceļš, dzīvošana, ikdienas tēriņi un rezerve.
Ceļa kategorijā ietilpst biļetes, degviela, auto noma un vietējais transports. Dzīvošanas sadaļā – viesnīca vai apartamenti, tūrisma nodokļi un citi ar naktsmītni saistīti maksājumi. Ikdienas tēriņos jāparedz ēdiens, dzērieni, izklaide, ieejas biļetes un nelieli pirkumi. Savukārt rezerve paredzēta tam, ko iepriekš nav iespējams precīzi paredzēt.
Šāds sadalījums ļauj pamanīt, vai kāda kategorija aizņem nesamērīgi lielu budžeta daļu. Iespējams, ļoti ērta viesnīca nozīmē, ka restorāniem un izklaidei naudas paliek mazāk. Tas nav slikti, ja naktsmītne ir ceļojuma prioritāte, taču šo izvēli labāk izdarīt apzināti.
Nosaki orientējošu dienas budžetu
Viena kopēja summa kontā var radīt maldīgu sajūtu, ka naudas vēl ir daudz. Tāpēc ikdienas izdevumiem paredzēto summu ir lietderīgi sadalīt ar atvaļinājuma dienu skaitu.
Piemēram, ja pēc biļešu, naktsmītnes un citu lielo izdevumu apmaksas septiņām dienām paliek 420 eiro, orientējošais dienas budžets ir 60 eiro.
Tas nenozīmē, ka katru dienu jāiztērē tieši vienāda summa. Vienā dienā var paredzēt dārgāku ekskursiju vai vakariņas restorānā, bet nākamajā – pastaigu, atpūtu pludmalē un vienkāršāku maltīti. Dienas budžets ir orientieris, nevis strikts rāmis.
Svarīgākais ir saprast tēriņu tempu. Ja pirmajās divās dienās iztērēta gandrīz puse nedēļai paredzētās naudas, plānu vēl iespējams pielāgot.
Kontrolē tēriņus jau no pirmās atvaļinājuma dienas
Pirmā atvaļinājuma diena bieži ir viena no dārgākajām. Ir vēlme visu nogaršot, kaut kur aizbraukt, iegādāties nepieciešamās lietas un nekavējoties sākt baudīt ceļojumu.
Tomēr tieši sākumā visvieglāk zaudēt sajūtu par kopējo budžetu. Daži spontāni pirkumi šķiet nenozīmīgi, jo kontā vēl redzama gandrīz visa atvaļinājumam paredzētā summa.
Pirmajā dienā labāk nesteigties ar suvenīriem un precēm, kuras var iegādāties arī vēlāk. Ceļojuma gaitā var izrādīties, ka citur tās maksā mazāk vai nemaz nav vajadzīgas.
Īpaši uzmanīgi jāplāno arī pēdējā diena. Ceļš uz lidostu, bagāžas glabāšana, ēšana un laiks līdz reisam nereti rada vairāk izdevumu, nekā sākotnēji paredzēts.
Izveido atsevišķu rezervi neparedzētajam
Ceļojumā var nokavēt autobusu, mainīties laikapstākļi, rasties vajadzība pēc aptiekas vai negaidīti sadārdzināties transports. Ceļojot ar bērniem, neparedzētu situāciju parasti ir vēl vairāk.
Tādēļ rezervi nevajadzētu turēt kopā ar naudu, kas paredzēta restorāniem, izklaidei un pirkumiem. To var nodalīt atsevišķā kontā, krājkontā vai vienkārši budžeta pierakstā.
Svarīgi rezervi neuztvert kā papildu summu, kas ceļojuma beigās obligāti jāiztērē. Ja tā nav bijusi nepieciešama, nauda nav palikusi neizmantota – tā ir nodrošinājusi drošības sajūtu visa atvaļinājuma laikā un var noderēt nākamajam ceļojumam vai ikdienas drošības spilvenam.
Izvēlies, kam atvaļinājumā tērēsi ar prieku
Budžets nenozīmē, ka vienmēr jāizvēlas lētākais variants. Daudz vērtīgāk ir pirms ceļojuma noteikt, kas konkrētajā atvaļinājumā ir vissvarīgākais.
Vienam tā būs laba viesnīca, citam – vietējie restorāni, koncerts, muzeji vai piedzīvojumi. Vēl kādam svarīgākā būs iespēja neko neplānot un pavadīt dienas pie jūras.
Kad prioritāte ir skaidra, vieglāk atteikties no tēriņiem, kas ceļojuma pieredzi būtiski neuzlabo. Ja galvenais mērķis ir izbaudīt vietējo virtuvi, budžetā var paredzēt vairāk naudas restorāniem un mazāk suvenīriem. Ja būtiskākais ir aktīva atpūta, iespējams, var izvēlēties vienkāršāku naktsmītni.
Šāda pieeja palīdz naudu novirzīt tam, kas pēc ceļojuma patiešām paliks atmiņā.
Atvieglo sev tēriņu kontroli
Ceļojuma laikā nav nepieciešams pierakstīt katru centu vai veidot sarežģītu finanšu pārskatu. Pietiek reizi dienā īsi pārbaudīt, cik iztērēts un cik vēl palicis.
To var darīt bankas lietotnē vai vienkārši telefona piezīmēs. Noderīgi ir ieslēgt paziņojumus par katru kartes maksājumu, jo tie palīdz pamanīt, cik bieži dienas laikā tiek tērēts.
Vēl viens risinājums ir ikdienas tēriņiem izmantot atsevišķu kontu vai karti. Tad ceļojumam paredzētā nauda nav sajaukta ar līdzekļiem rēķiniem un citiem izdevumiem pēc atgriešanās.
Galvenais nav sasniegt pilnīgu precizitāti, bet saglabāt izpratni par kopējo situāciju. Piecas minūtes vakarā var pasargāt no nepatīkama pārsteiguma atvaļinājuma beigās.
Neizmanto visu naudu tikai tāpēc, ka tā bija paredzēta ceļojumam
Ceļojuma budžets ir maksimālā summa, kuru vari atļauties iztērēt, nevis mērķis, kas obligāti jāsasniedz.
Ja kādā dienā iztērē mazāk, nav nepieciešams nākamajā dienā starpību kompensēt ar papildu pirkumiem. Neiztērēto naudu var atstāt nākamajam atvaļinājumam, pārskaitīt uzkrājumā vai izmantot ikdienas izdevumiem pēc atgriešanās.
Šī pieeja palīdz izvairīties no tā sauktās pēdējās dienas iepirkšanās, kad tiek pirktas lietas tikai tāpēc, ka ceļojuma budžetā vēl kaut kas ir palicis.
Pēc atvaļinājuma izvērtē faktiskās izmaksas
Pēc atgriešanās ir vērts īsi pārskatīt, kur aizgāja nauda. Tas nav jādara, lai sev pārmestu spontānas vakariņas vai pārāk dārgu taksometru. Mērķis ir nākamo ceļojumu izplānot precīzāk.
Iespējams, ēdienam vienmēr nepieciešams lielāks budžets, nekā sākotnēji šķiet. Varbūt sabiedriskais transports bijis daudz izdevīgāks par auto nomu. Iespējams, lielākā daļa suvenīru nemaz nebija vajadzīga, bet viena dārgāka ekskursija pilnībā attaisnoja savu cenu.
Pietiek pierakstīt trīs lietas: kam iztērēts vairāk, nekā plānots, kur izdevies ietaupīt un ko nākamreiz darītu citādāk.
Labs atvaļinājuma budžets nav tas, kurā iztērēts pēc iespējas mazāk. Tas ir plāns, kas palīdz naudu izmantot apzināti, atpūsties bez pastāvīga satraukuma un pēc atgriešanās mierīgi turpināt ierasto ikdienu.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
