Vienu mēnesi kontā ienāk vairāk, nākamajā mazāk. Vienā brīdī šķiet, ka var atļauties gandrīz visu, bet jau pēc dažām nedēļām jādomā, kā nosegt pamatmaksājumus. Neregulāri ienākumi var dot brīvības sajūtu, taču bez skaidras sistēmas tie ļoti ātri rada arī stresu.
Radio SWH ētera personība Ieva Zālamane rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina vienu svarīgu principu – ja ienākumi katru mēnesi atšķiras, budžetu nevajadzētu veidot pēc labākā mēneša. Drošāk ir plānot pēc zemākā vai vidējā ienākumu līmeņa, lai ikdienas tēriņi nebalstītos uz cerību, ka katrs nākamais mēnesis būs tikpat veiksmīgs kā labākais.
Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri saņem honorārus, strādā sezonāli, ir pašnodarbināti, pelna projektos, saņem prēmijas vai regulāri kombinē vairākus ienākumu avotus. Šādā situācijā galvenais nav panākt, lai katrs mēnesis būtu vienāds. Galvenais ir izveidot sistēmu, kas ļauj mierīgāk izturēt gan labākus, gan vājākus mēnešus.
Nedzīvo pēc labākā mēneša
Lielākā kļūda ar mainīgiem ienākumiem ir pierast pie labākā mēneša kā pie normas. Ja vienā mēnesī ienāk 1800 eiro, bet nākamajā tikai 900 eiro, ikdienas tēriņus plānot pēc 1800 eiro ir riskanti. Labais mēnesis var radīt sajūtu, ka budžetā ir daudz brīvas naudas, taču patiesībā daļa no tās būs vajadzīga vēlāk.
Drošāks princips ir skatīties uz zemāko vai vidējo ienākumu līmeni. Tas nenozīmē, ka labajos mēnešos nedrīkst sevi iepriecināt. Tas nozīmē, ka labais mēnesis nedrīkst kļūt par iemeslu iztērēt naudu, kas palīdzēs nosegt vājāku mēnesi.
Paskaties uz pēdējiem sešiem vai divpadsmit mēnešiem
Lai saprastu, uz ko vari paļauties, nepietiek ar sajūtu. Paņem pēdējos sešus vai divpadsmit mēnešus un pieraksti, cik katrā mēnesī reāli ienāca kontā. Tad atzīmē trīs lietas – vidējo mēneša ienākumu, vājāko mēnesi un labāko mēnesi.
Šie skaitļi ātri parāda ienākumu amplitūdu. Piemēram, ja pusgada laikā ienākumi bijuši 900, 1100, 1300, 1800, 1000 un 1500 eiro, tad labākais mēnesis nav drošs budžeta pamats. Tas ir tikai labākais mēnesis. Ikdienas tēriņus prātīgāk plānot tuvāk zemākajam vai vidējam līmenim.
Izveido minimālo mēneša budžetu
Nākamais solis ir saprast, cik naudas vajag, lai mēnesis vispār būtu nosegts. Šo var saukt par minimālo mēneša budžetu. Tajā jāiekļauj pamatlietas, piemēram, mājoklis, komunālie maksājumi, pārtika, transports, sakari, kredīta maksājumi, apdrošināšana un citi obligātie izdevumi.
Šis nav sapņu budžets un nav arī mēnesis ar restorāniem, spontāniem pirkumiem un papildu izklaidēm. Tas ir cipars, kas parāda, cik vajag, lai “nostāvētu uz kājām” arī vājākā mēnesī. Ja minimālais budžets ir 950 eiro, bet vājākajos mēnešos ienāk 900 eiro, jau ir redzams risks. Ja minimālais budžets ir 950 eiro, bet parasti sev vari izmaksāt 1200 vai 1300 eiro, plānošanai ir vairāk vietas.
Labajos mēnešos neiztērē visu
Mainīgu ienākumu gadījumā labais mēnesis nav tikai balva. Tas ir arī instruments, kas palīdz pārdzīvot vājāku mēnesi. Ja šomēnes ienāk vairāk nekā parasti, nevajag visu starpību automātiski uzskatīt par brīvo naudu.
Praktiski palīdz vienkārša vienošanās ar sevi. Daļu atstāt priekam, bet daļu nolikt malā nākamajiem mēnešiem. Piemēram, ja šomēnes ienāca par 400 eiro vairāk nekā tavs parastais mēneša budžets, vari 100 eiro atstāt patīkamam pirkumam vai izklaidei, bet 300 eiro novirzīt rezervei. Tā labais mēnesis nekļūst par nākamā mēneša stresu.
Ievies izlīdzināšanas kontu
Ļoti praktisks risinājums ir atsevišķs konts mainīgo ienākumu izlīdzināšanai. Tajā nonāk nauda no labajiem mēnešiem, un no tā vajadzības gadījumā tiek papildināts vājāks mēnesis. Tas nav ilgtermiņa ieguldījums un nav arī ikdienas tēriņu karte. Tā ir pārejas zona starp labajiem un sliktajiem mēnešiem.
Ja visi ienākumi ienāk vienā kontā un no tā arī tiek tērēts ikdienai, ir grūtāk saprast, cik daudz patiesībā drīkst izmantot. Atsevišķs izlīdzināšanas konts palīdz atdalīt naudu, kas šodien izskatās brīva, bet pēc mēneša vai diviem var būt vajadzīga pamatmaksājumiem.
Samaksā sev stabilu algu
Ja ienākumi ienāk dažādos datumos un dažādos apmēros, vari pats sev izveidot stabilāku sistēmu. Visi ienākumi ienāk vienā kontā, bet sev ikdienai katru mēnesi pārskaiti noteiktu summu. Tā mainīgie ienākumi sāk līdzināties regulārai algai.
Piemēram, mēneša sākumā sev izmaksā 1100 vai 1200 eiro, kas nosedz pamatvajadzības un daļu ikdienas tēriņu. Viss pārējais paliek ienākumu vai izlīdzināšanas kontā. Labākos mēnešos rezerve aug, vājākos mēnešos tā palīdz saglabāt stabilitāti.
Nodokļu naudu neskaiti kā brīvo naudu
Ja strādā ar honorāriem, autoratlīdzībām, pašnodarbinātā ienākumiem vai projektiem, svarīgi laikus nodalīt nodokļus. Nauda, kas ienāk kontā, ne vienmēr visa ir brīvi tērējama. Ja daļa vēlāk būs jāsamaksā nodokļos, to labāk nolikt malā uzreiz.
Te palīdz vienkāršs princips. Katru reizi, kad ienāk mainīgs maksājums, noteiktu daļu uzreiz novirzi nodokļu kontam vai atsevišķai rezervei. Tad nodokļi vairs neizskatās kā pēkšņs sods, bet kā paredzēta budžeta daļa.
Lielus pirkumus plāno pēc rezerves, nevis pēc labā mēneša
Labā mēnesī ir liels kārdinājums uzreiz nopirkt kaut ko lielāku. Ja kontā ienāk vairāk nekā parasti, šķiet, ka beidzot var atļauties tehniku, ceļojumu, mēbeles vai citu sen atliktu pirkumu. Taču ar neregulāriem ienākumiem lielāks pirkums jāvērtē ne tikai pēc šodienas atlikuma.
Drošāk ir vispirms pārliecināties, ka pamatbudžets ir nosegts, nodokļu nauda ir nolikta malā un izlīdzināšanas rezerve nav tukša. Ja lielais pirkums iztukšo visu labo mēnesi, bet nākamais mēnesis izrādās vājš, stress atgriežas ļoti ātri.
Izveido trīs budžeta līmeņus
Mainīgiem ienākumiem labi palīdz nevis viens budžets, bet trīs līmeņi. Pirmais ir minimālais budžets, kas nosedz pamata izdevumus un palīdz izturēt vājāku mēnesi. Otrais ir normālais budžets, kurā ir pamatvajadzības, nedaudz personīgās naudas un ierastie ikdienas tēriņi.
Trešais ir labā mēneša plāns. Tajā jau iepriekš nolem, kas notiek ar papildu naudu – cik aiziet izlīdzināšanas kontā, cik drošības spilvenam, cik nodokļiem, cik lielākiem mērķiem un cik drīkst izmantot priekam. Šāda sistēma palīdz neizdomāt visu no jauna katru reizi, kad kontā ienāk vairāk vai mazāk nekā parasti.
Budžetam jābūt elastīgam, nevis haotiskam
Ja ienākumi mainās, budžets nevar būt pārāk stingrs. Taču elastīgs nenozīmē haotisks. Elastīgs budžets nozīmē, ka tu zini savu minimālo vajadzību, zini, cik vari sev izmaksāt ikdienai, un zini, ko darīt ar papildu ienākumiem.
Haotisks budžets nozīmē, ka katru mēnesi lēmumi tiek pieņemti pēc sajūtas. Jo skaidrāk zini savu minimālo mēneša finansiālo vajadzību, jo mierīgāk vari izturēt arī tos mēnešus, kad kontā ienāk mazāk naudas.
Šodienas uzdevums
Ja ienākumi katru mēnesi atšķiras, sāc ar trim vienkāršiem soļiem. Vispirms pieraksti pēdējo sešu vai divpadsmit mēnešu ienākumus un atrodi vidējo, zemāko un augstāko mēnesi. Pēc tam aprēķini savu minimālo mēneša budžetu: cik vajag pamatlietām, lai mēnesis būtu nosegts?
Trešais solis ir izdomāt, cik lielu summu vari sev izmaksāt kā stabilu “algu” un kur glabāsi naudu, kas labajos mēnešos paliek pāri. Neregulāri ienākumi nenozīmē, ka budžeta plānošana ir neiespējama. Tie tikai prasa citu sistēmu – nevis dzīvot pēc labākā mēneša, bet ļaut labajiem mēnešiem palīdzēt vājākajiem.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
