Lielāks vai mazāks pārdzīvojums ne tikai pašiem vecākiem, bet arī bērniem ir attiecību šķiršana, vēlāk arī jaunu viena vai abu vecāku partneru iepazīšana, kas rezultējas saliktā ģimenē. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem un ko ņemt vērā salikto ģimeņu sakarā, raidījumā “Pietura vecākiem” skaidro vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis no “Centra ZIN”.
Kad vecāki šķiras, kādam bērnam tā var būt trauma, citam – nē, taču tās ir diezgan lielas dzīves pārmaiņas, teic Oliņa: “Kas attiecas uz salikto ģimeņu šīm te savstarpējām vecāku bērnu attiecībām? Tas, ko arī literatūra un speciālisti runā, viena lieta ir jāsaprot, ka cilvēks, kuru tu esi izvēlējies par savu šī brīža partneri, viņam nav pienākums mīlēt tavus bērnus, un tas nenotiek automātiski.”
Šī jaunā partnera un bērna saikne neveidojas pašsaprotami, tā nav jāpieprasa un jāpaģēr no otra šajā situācijā, paskaidro Rubenis. “Iespējams, ka viņam ir sajūta, ka viņam ir jātur rūpe. Te var būt tās savstarpējās attiecības starp bonusa tēti vai bonusa mammu, kas tagad bērnam ir parādījusies, kā šis bonusa tētis vai bonusa mamma attiecībā uz bērnu veido attiecības attiecībā uz to bioloģisko vecāku, kas šajā saliktajā ģimenē ir tā kā tur ārpusē,” turpina Oliņa.
Būtiski ārpusē esošo bioloģisko vecāku uztvert labvēlīgi, veselīgi, bez pārspīlējumiem, lai gan tas var būt grūti. Tāpat speciālisti apliecina, ka bērnam šis “jaunais vecāks” var likties siltāks, ar viņu, iespējams, ir vieglāk komunicēt, un tad salīdzinājums ar bioloģisko vecāku liek nedaudz sākumā sabotēt šīs attiecības, norāda izglītības trenere, “Šeit ir jāsaprot, ka tā ir tāda reakcija, kas var izraisīt kaut kādus konfliktus.”
Vēl viens svarīgs aspekts – kā “iekšā esošais bioloģiskais vecāks”, tētis vai mamma, noņem slogu attiecībā uz bonusa mammu vai bonusa tēti, apzinoties un skaidrojot, ka bērns dažreiz varbūt neklausa, taču tas nav bonusa vecāka pienākums tagad viņu audzināt. “Sākumā būtu ļoti vērtīgi šim te bonusa vecākam tomēr neieņemt šo koriģējošo lomu,” padomā dalās Oliņa.
