Atvaļinājums ģimenei bieži tiek gaidīts kā iespēja atpūsties un būt kopā. Tomēr realitātē sapņu brīvdienas nereti pārvēršas par nogurdinošu pārbaudījumu. Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis stāsta, kā ģimenēm brīvdienās saglabāt līdzsvaru un izvairīties no spriedzes, neaizmirstot – atpūta paredzēta arī vecākiem.
“Atvaļinājums ģimenei bieži tiek gaidīts kā iespēja būt kopā un uzlādēt baterijas, bet reizēm sapņu brīvdienas pārvēršas spriedzē,” atzīst Rubenis, norādot, ka bērnu vēlmes un nogurums bieži nonāk konfliktā ar vecāku cerībām uz mieru un saskaņu. Tieši tāpēc, viņaprāt, atvaļinājuma mērķis nav sasniegt ideālu harmoniju, bet gan saglabāt elastību un labvēlīgu gaisotni.
“Vecākiem nevajag justies vainīgiem, ja viņi atvaļinājumā grib uz brīdi palikt bez bērniem,” uzsver Oliņa. Tas palīdz atjaunot enerģiju un atgriezties pie ģimenes ar prieku, nevis pienākuma sajūtu. Brīdī, kad vecāki atslābst, arī bērniem kļūst vieglāk pielāgoties pārmaiņām.
Svarīgi dot atvaļinājumam vieglumu – neplānot katru minūti un ļaut ikvienam izbaudīt savu ritmu. “Forši, ja atvaļinājumu “nepiebāž” ar notikumiem – dažreiz pietiek vienkārši pasēdēt, paskatīties pa logu vai kopā noskatīties filmu,” viņa atgādina. Šāda pieeja palīdz atbrīvoties no spiediena, ka visam jābūt lietderīgam, un ļauj ģimenei vienkārši būt kopā.
Lai bērniem būtu vieglāk pielāgoties, noder paredzamība un līdzdalība. “Bērniem ļoti palīdz paredzamība – ja viņi zina, kāds būs dienas plāns, arī atvaļinājums kļūst vieglāks visiem,” iesaka Oliņa, piemēram, dodot bērniem iespēju pašiem piedalīties plānošanā, uzticot viņiem “savu dienu”, kad viņi izvēlas, ko darīt.
Atvaļinājuma laikā īpaši nozīmīga ir empātija un emocionāla elastība. “Empātija un elastīgums ir divas atslēgas, kas palīdz izvairīties no liekiem strīdiem brīvdienu laikā,” stāsta Rubenis. Viņš mudina vecākus iemācīties atpazīt bērnu emocijas un arī savējās: “Mums pašiem jāregulē savas emocijas – ne katrs sīkums ir zilonis, par kuru jāstrīdas.”
Noslēgumā Oliņa atgādina, ka atvaļinājums nav sacensība par perfektu ģimeni, bet gan iespēja būt kopā: “Brīvdienām nav jābūt perfektām. Mēs varam noņemt sev to spiedienu un atļauties vienkārši būt kopā. (…) Elastīgums un atlaide sev – tās ir lietas, kas pārvērš atvaļinājumu no potenciālas kašķu teritorijas par mirkli, kad visi tiešām atpūšas.”
