Cilvēks analizē, salīdzina, šaubās un atliek, līdz pienāk mirklis, kad rīcība vairs nenotiek vispār. Par šo stāvokli, ko dēvē par analīzes paralīzi, raidījumā “Rītdienas maršruts” sarunājas “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis, skaidrojot, kāpēc pārmērīga domāšana var paralizēt ikdienas lēmumus.
Šaubīšanās pati par sevi nav problēma – tā ir dabiska domāšanas daļa. Taču brīdī, kad domāšana vairs nepalīdz pieņemt lēmumu, tā kļūst par šķērsli. “Dažreiz mēs tik ļoti domājam, ka vairs nevaram izdarīt neko,” norāda Oliņa. Šādā stāvoklī cilvēks meklē drošību papildu informācijā, taču patiesībā arvien vairāk attālinās no rīcības.
Īpaši izteikti tas redzams jauniešu vidū. Izvēle par studijām, pirmo darbu vai attiecībām bieži tiek uztverta kā lēmums uz visu dzīvi. Jaunietis var mēnešiem salīdzināt variantus, baidoties pieņemt “nepareizo” izvēli. Oliņa uzsver, ka šādās situācijās kļūdas tiek uztvertas kā personiska neveiksme, nevis kā pieredze. Tas vairo trauksmi un veicina iestrēgšanu – labāk neizvēlēties neko, nekā riskēt kļūdīties.
Uz atbildības smagumu norāda arī Rubenis. Cilvēki bieži rīkojas tā, it kā katrs lēmums būtu neatgriezenisks. “Neviens lēmums nav akmenī cirsts,” viņš uzsver, atgādinot, ka lielākā daļa izvēļu dzīvē ir koriģējamas. Arī šķietami neveiksmīgi lēmumi ļauj mainīt virzienu, ja cilvēks ir gatavs tos pārvērtēt.
Izeja no analīzes paralīzes, pēc speciālistu domām, nav ideāls plāns, bet kustība. Oliņa uzsver, ka svarīgāk ir spert pirmo soli, nevis sagaidīt pilnīgu pārliecību. “Dzīve nesastāv no perfektiem soļiem, bet patiesībā no kustības,” viņa saka. Pat neliela rīcība – saruna, pieteikums, mēģinājums – palīdz atgūt kontroli un mazināt spriedzi.
Brīžos, kad šaubas ievelk bezgalīgā domāšanā, speciālisti iesaka apzināti samazināt soli līdz minimumam. Tas var būt viens zvans, viens pieteikums vai viena saruna, nevis galīgais lēmums uzreiz. Šāda rīcība palīdz pārraut iestrēgumu un atgūt sajūtu, ka situācija ir kontrolējama. Tieši kustība, nevis perfekta pārliecība, visbiežāk kļūst par atslēgu, kas ļauj izkļūt no pārdomāšanas apļa un virzīties uz priekšu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
