Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” šoreiz tika apspriests jautājums par to, kā iedzīvotāji paši var ietekmēt vidi sev apkārt pilsētā. Sarunā ar Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekli Kasparu Kursišu tika apskatīts, kā veidojas apkaimes biedrības un kā tās darbojas praksē.
Kaspars Kursišs stāsta, ka viņa interese par pilsētvides jautājumiem radusies, sekojot līdzi citu iniciatīvām. Kā piemēru viņš min Evelīnu Ozolu un Tomu Kokinu, kuri ap 2011. gadu aizsāka kustību Fyne Young Urbanists. Viena no redzamākajām aktivitātēm bija Miera ielā izveidots viens pret vienu makets, kas demonstrēja, kā ielas telpa varētu izskatīties, ja tā būtu vairāk piemērota cilvēkiem.
Grīziņkalna apkaimes biedrība tika dibināta 2022. gada nogalē. Kā viens no iemesliem tās izveidei tika minēta nepieciešamība risināt konkrētas satiksmes drošības problēmas Tallinas ielas apkārtnē. Kaspars bija iesaistīts biedrībā jau no tās pirmsākumiem.
Tallinas ielas piemērs
Pēc biedrības dibināšanas ziemas periodā tika konstatēta problēma Tallinas ielā – ietves nebija iespējams kvalitatīvi notīrīt, jo automašīnas tika novietotas uz ietvēm. Tas apgrūtināja pārvietošanos gājējiem un sniega tīrīšanas tehnikai.
Biedrība panāca, ka ziemas periodā automašīnas tiek pārvietotas no ietvēm uz brauktuves. Rezultātā tika nodrošināta lielāka vieta gājējiem un iespēja tīrīt ietves.
Sarunā tika uzsvērts, ka skatījums uz problēmām var atšķirties atkarībā no perspektīvas. No attāluma atsevišķas situācijas var šķist nebūtiskas, savukārt cilvēkiem, kuri ikdienā uzturas konkrētajā vietā, tās var būt nozīmīgas.
Kā darbojas apkaimes biedrība
Kaspars skaidro, ka apkaimes biedrība ir juridiska forma, kas ļauj organizēt iedzīvotāju brīvprātīgo darbu un nodrošināt pārstāvniecību pašvaldības un valsts līmenī. Viņš norāda, ka viens cilvēks bieži saskaras ar grūtībām panākt risinājumu, savukārt biedrība nodrošina pēctecību un strukturētu darbību.
Uz jautājumu par nepieciešamajām zināšanām Kaspars atbild, ka galvenais ir vēlme iesaistīties. Darbs biedrībā ir brīvprātīgs un prasa laiku. Organizēšanās bieži notiek attālināti – čatos un tiešsaistes sarunās. Praktiskā pieredze palīdz saprast, kādos gadījumos izmantot iesniegumus un kad nepieciešams pievērst plašāku uzmanību konkrētai problēmai.
Sarunā tika apspriests arī jautājums par to, vai apkaimes biedrības pārstāv tikai nelielu aktīvo iedzīvotāju daļu. Kaspars norāda, ka ikvienam ir iespēja iesaistīties biedrības darbā vai izteikt savu viedokli. Viņš uzsver, ka lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā un biedrībai ir noteikti statūti un mērķi.
Tika apskatīts arī jautājums, kāpēc daļa iedzīvotāju neiesaistās. Kā galvenais iemesls tika minēts laika trūkums. Vienlaikus Kaspars norāda, ka iesaiste var būt dažāda: “Ne vienmēr nepieciešama pastāvīga aktīva darbība, iespējams sekot līdzi jautājumiem un iesaistīties konkrētos gadījumos.”
Sarunas noslēgumā tika pausta doma, ka pilsētas attīstība balstās gan plānošanas dokumentos, gan iedzīvotāju savstarpējā komunikācijā. Kaspars uzsver, ka sarunas starp kaimiņiem un iedzīvotāju sadarbība ir būtiska pilsētvides uzlabošanai.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
